Krievijas iebrukums Ukrainā ieiet jau piektajā kara nedēļā. Ukrainas spēki pēdējās dienās veiksmīgi palielina spiedienu pret okupantu vienībām pie Kijivas, apgrūtinot viņu iespējas pārgrupēties un atjaunot virzību pret galvaspilsētu. Savukārt no Izjumas, ar kuru kopš pagājušās nedēļas sakari lielākoties bija zaudēti, sāk pienākt ziņas par plašiem postījumiem un ielās pamestiem līķiem. Kara 29. dienā turpinām sekot notikumiem.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
- Krievijas iebrukums ar raķešu apšaudēm un sauszemes spēku ienākšanu no dažādām pusēm sākās 24. februāra agrā rītā.
- Ukrainas spēki gūst panākumus Kijivas apkārtnē un okupantu vienībām pieaug risks nonākt aplenkumā Kijivas piepilsētās. Ukraiņi ir atguvuši gandrīz visu Irpiņu, paziņoja Kijivas mērs. Rietumu izlūkdienesti ziņo, ka krievu karavīriem ir problēmas ar apgādi un morālo noskaņojumu.
- Krievijas spēki turpina bombardēt un bloķēt dienvidu ostas pilsētu Mariupoli, kur iedzīvotāji iesprostoti bez ūdens, pārtikas un medikamentu piegādēm, bet ap 90% ēku ir bojātas vai sagrautas.
- Okupantu bumbas turpina krist arī citās Ukrainas pilsētās, tostarp Kijivā, Harkivā un Čerņihivā.
- No austrumu pilsētas Izjumas, ar kuru kopš pagājušās nedēļas pārtrūkuši gandrīz visi sakari, sāk pienākt video ar plašiem postījumiem un līķiem ielās.
- Kijivā okupantu raķetes triecienā gājusi bojā Krievijas opozīcijas aktīviste un žurnāliste Oksana Bauļina, kas rakstīja medijam "The Insider".
- ASV oficiāli paziņojušas, ka Krievija Ukrainā pastrādājusi kara noziegumus.
- Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicina pasauli uz globāliem protestiem Ukrainas atbalstam.
- Ceturtdien Briselē notiek NATO ārkārtas samits. Ceturtdien uz tikšanos sanāk arī Eiropas padome un G7. Sarunās liela uzmanība tikšot pievērsta jautājumam, kā aliansei rīkoties, ja Krievijas diktators Vladimirs Putins Ukrainā pielietos ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus.
- Zviedrija paziņojusi, ka piešķirs Ukrainai 5000 prettanku raķešu.
- Kremļa saimnieks Vladimirs Putins paziņojis, ka par gāzes piegādē "nedraudzīgām" valstīm samaksu gaidīs rubļos.
Krievijas iebrukums Ukrainā (29. diena)
Cienījamie "Delfi" lasītāji, šovakar teksta tiešraidi par Krievijas asiņaino iebrukumu Ukrainā un ar to saistītajiem notikumiem pārtraucam.
Rīt no rīta mūsu komanda turpinās sekot notiekošajam, lai informētu par svarīgāko.
Ukrainu aizvadītajā diennaktī pametuši gandrīz 102 000 cilvēku, ziņo iekšlietu ministrija. Lielākā daļa aizbraukušo – vairāk nekā 73 000 cilvēku – izbrauca uz Poliju.
Pagājušajā diennaktī Ukrainā ieradās aptuveni 16 000 cilvēku, no kuriem gandrīz 12 500 ir Ukrainas pilsoņi. Lielākā daļa no tiem ir vīrieši, kuri plāno pievienoties Ukrainas aizstāvju rindām. (Babel.ua)
https://twitter.com/nexta_tv/status/1507081384485134338
https://www.delfi.lv/news/national/politics/baltijas-valstu-un-ukrainas-parlamentu-spikeri-kopiga-deklaracija-nosoda-krievijas-agresiju.d?id=54181300
Ukraina papildinājusi savu ASV valdībai iesniegto vēlmju sarakstu, norādot, ka tai nepieiciešamas vēl vairāk Amerikā ražoto pretgaisa raķešu "Stinger" un prettanku raķešu "Javelin".
Konkrēti tiek prasīts nodrošināt 500 viena un 500 otra veida ieročus dienā. (CNN)
Pirms krēslas Ukrainas spēku lenktajā Krievijas okupantu kontrolētajā Irpiņas-Bučas-Hostomeļas apvidū vien pārdesmit kilometrus uz ziemeļrietumiem no Kijivas centra pacēlies milzīgs dūmu stabs, liecina publicētie attēli.
Kādā šodien publicētā video iemūžināta Irpiņas privātmāju iela. Vairums apkārt esošo māju ir smagi cietušas, citas iznīcinātas pilnībā. Gruzīnu brīvprātīgajiem karavīriem nākas kāpt pāri drupām, dažādām māju detaļām, šāviņu sadragātiem koku stumbriem, kā arī kabeļiem un vadiem.
https://twitter.com/Les_ly0502/status/1507078660238585867
Krievu iebrucēji okupētajās Ukrainas teritorijās iznīcina vēstures un mākslas grāmatas, ziņo Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direktorāts. "Luhanskas, Doneckas, Čerņihivas un Sumu apgabalu īslaicīgi okupēto teritoriju bibliotēkās sākusies ukraiņu vēstures grāmatu un daiļliteratūras, kas nesakrīt ar Kremļa propagandas postulātiem un ideoloģiskajām funkcijām, izņemšana," ziņo direktorāts.
Okupācijas varas policisti, kuriem uzdots šis uzdevums vadās pēc aizliegto autoru saraksta, kā arī izņem grāmatas par vēsturi, populārzinātnisko literatūru, kā arī skolu mācību literatūru. (Unian)
Tiek ziņots par vairākiem sprādzieniem Krievijas okupācijas spēku kontrolētajā Hersonā.
Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva ceturtdienas vakarā piedzīvo smagu apšaudi, izcēlies liels skaits ugunsgrēku, liecina aculiecinieku video un foto.
https://t.me/truexanewsua/36390
https://twitter.com/Kirilenko_a/status/1507061325570224130
Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons paziņojis, ka viņš "nemaz nav noskaņots pret krieviem". "Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai visi saprastu, ka pie G7 galda nav neviena cilvēka, kas būtu pret krieviem vai krievu tautu. Absolūti nē, vismazāk es," norādīja Džonsons.
Britu līderis uzsvēra, ka ir pret konkrētā Krievijas prezidenta politiku. "Es domāju, ka mēs visi esam vienisprātis, ka tas, ko dara Vladimirs Putins, veids, kā viņš šobrīd vada Krieviju, ir absolūti katastrofāls. Viņa iebrukums Ukrainā ir necilvēcīgs un barbarisks," viņš skaidroja. (Sky News)
Civiliedzīvotāju evakuācijas vilciens no Kijevas uz Ivanofrankivsku ceturtdien pie Vasiļkivas uz dienvidrietumiem no galvaspilsētas nonācis Krievijas spēku apšaudē. Tās rezultātā sašauti vairāku vagonu logi, bet neviens nav ievainots, ziņo Ukrainas dzelzceļa uzņēmuma "Ukrzaļizņica" pārstāvji.
"Sankcijas nekad neattur [no uzbrukuma]. Jūs turpiniet par to runāt. Sankcijas nekad neattur," ceturtdien žurnālistiem norādīja ASV prezidents Džo Baidens.
"Sankciju saglabāšana, sāpju palielināšana un [pozīcijas] demonstrēšana, kas arī ir iemesls, kāpēc sasaucu šo NATO samitu, lai būtu drošs, ka mēs turpināsim atbalstīt to, ko darām, ne tikai nākammēnes un mēnesi pēc tam, bet turpināsim visu gadu. Tas viņu [Putinu] apturēs," viņš uzsvēra.
Mākslas parkā "Pedvāle" pie Sabiles mākslinieks Ojārs Feldbergs izveidojis instalāciju-veltījumu Ukrainai "Melnais caurums, Ukraina, karš, aleja".
Katru kara dienu līdz Ukrainas uzvarai ap vienu bērza stumbru tiks apsiets Ukrainas karogs.
https://www.facebook.com/ojarsarvids.feldbergs/posts/5081181751919591&show_text=true&width=500
Baidens ceturtdien Eiropā paziņoja par jaunām sankcijām vairāk nekā 400 personām un organizācijām, tostarp 300 Krievijas parlamenta deputātiem.ASV prezidents arī pauda, ka, viņaprāt, Krievija ir jāizslēdz no G20. Šis jautājums pēdējās dienās ir aktualizēts. No pasaulē ietekmīgāko valstu bloka G8 Krievija tika izslēgta 2014. gadā pēc pirmā iebrukuma Ukrainā.
"NATO nekad nav bijusi tik vienota," pēc pasaules līderu tikšanās norādīja ASV prezidents Džo Baidens.
Viņš arī atzīmēja, ka "Putins cerēja uz NATO sašķelšanos. (..) Ieejot Ukrainā, viņš ieguva tieši pretējo tam, ko bija iecerējis."
Pāvests Francisks asi kritizējis valstis par militāro izdevumu palielināšanu, turpinoties Krievijas uzbrukumam Ukrainai, nodēvējot to par "neprātu". Pāvests ceturtdien kritizēja ģeopolitikā joprojām dominējošo "veco varas loģiku".
Viņš noraidīja sankcijas un ieročus kā konflikta risinājumu. Tā vietā Francisks rosināja pasaules pārvaldi pārveidot tā, lai tā netiktu pakļauta "ekonomiski-tehnokrātiski-militārajai varai". "Tagad ir skaidrs, ka laba politika nevar nākt no varas kultūras, kas tiek saprasta kā kundzība un apspiešana, bet tikai no kultūras, kas rūpējas –rūpējas par cilvēku un viņa cieņu, kā arī par mūsu kopīgajām mājām," norādījis pāvests.
Pāvests atzīmējis, ka patiesā atbilde nav jaunas politiski-militāras alianses, bet gan cita pieeja.
View this post on Instagram A post shared by Delfi LV (@delfi.lv)
Ķīnas vēstnieks ANO Žangs Džans ANO atzinis, ka humānā situācija Ukrainā kļūst arvien nopietnāka, ziņo CNN.
Vienlaikus viņš norādījis, ka konfliktā, kurā Krievija uzbrūk suverēnai valstij, nekritiski apšaudot civiliedzīvotājus, bet Ukraina aizstāvas, citām valstīm nevajadzētu Ķīnai uzspiest "izvēlēties pusi".
‘Renault’ bija ražošanu tikai uz pāris dienām atjaunojis Krievijā, bet tad pieņēma gala lēmumu pamest šo valsti.
https://www.delfi.lv/auto/zinas/krievija-sola-palidzet-avtovaz-pec-partnera-renault-lemuma-partraukt-valsti-darbibu.d?id=54181068
Vaicāts, vai saredz iespēju, ka sankcijām enerģētikas sektorā varētu piekrist arī Vācija, kurai ir tiešs dabasgāzes savienojums ar Krieviju, Kariņš uzsvēra, ka pašreizējā situācija ir ļoti dinamiska un tajā neko nevar prognozēt.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/karins-putina-rezims-sobrid-apdraud-visu-demokratisko-eiropu.d?id=54180982
Krievijas raķetes triecienā kāda Harkivas tirdzniecības centra stāvlaukumā nogalināti seši cilvēki un ievainoti 15, kuri rindā gaidījuši humāno palīdzību ziņo apgabala gubernators Oļegs Siņijehubovs. (CNN)
https://twitter.com/antiputler_news/status/1507084976558419972
Mariupoles aizstāvji ziņo, ka Krievijas spēki ieņēmuši šaušanas pozīcijas Dievmātes aizlūguma katedrāles logos.
Katedrāle atrodas pašā pilsētas centrā iepretī sabombardētajam teātrim, par kura patvertnē bijušo aptuveni 1300 cilvēku likteni joprojām nav nekādas informācijas.
"Google Maps" redzamas abas ēkas - katedrāle pa kreisi, teātris pa labi:
Ukrainas parlaments ieviesis grozījumus, kuri ļaus asāk vērsties pret ienaidnieka kolobaracionistiem.
Turpmāk pilsoņa, ārvalstnieka vai bezvalstnieka apzinātas darbības, kuru mērķis ir palīdzēt agresorvalstij, tās bruņotajiem formējumiem un/vai agresorvalsts okupācijas administrācijai, lai nodarītu kaitējumu Ukrainai, ir sodāmas ar brīvības atņemšanu uz laiku no 10 līdz 12 gadiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteiktas darbības uz laiku no 10 līdz 15 gadiem ar vai bez mantas konfiskācijas. (Unian)
Kara gūstekņu apmaiņas rezultātā atbrīvota Ukraiņu kuģa "Sapphire" apkalpe, kura devās pēc Zminijas salā esošajiem jūrniekiem, taču tika sagūstīta.
Kopumā atbrīvotas 19 civilpersonas apmaiņā pret 11 krievijas jūrniekiem, kurus ukraiņi pie Odesas izglāba no grimstoša kuģa.
Ukrainas bruņotie spēki ziņo, ka Krievija pārvietojot militāro ekipējumu uz Baltkrieviju un Krimas pussalu.
Kijiva tic, ka tā varētu būt gatavošanās nākamajiem centieniem aplenkt Ukrainas galvaspilsētu. (CNN)
Krievija ir bloķējusi 'Google News' pieeju Krievijas iedzīvotājiem, pamatojot, ka uzņēmuma informācija 'neesot autentiska' attiecībā pret Ukrainu.
Pirmīt 'Google News' paziņoja, ka tas aizliegs saņemt samaksu no reklāmām par videomateriāliem, kuri atbalsta Ukrainas karu. (The Guardian)
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova apgalvoja, ka karš Ukrainā, ko Maskava dēvē par "īpašu militāru operāciju", norit tā kā plānots.
Ukraina ziņo, ka okupanti kopš invāzijas sākuma jau zaudējuši vismaz 15 800 karavīru. Tāpat Krievijas spēki nekontrolē nevienu no Ukrainas lielpilsētām, kā arī tiek spiesti atkāpties efektīvu ukraiņu pretuzbrukumu dēļ.
Krievijas Ārlietu ministrija ir apsūdzējusi Varšavu situācijas saasināšanā Austrumeiropā, izraidot 45 Krievijas diplomātus, kuri tiek turēti aizdomās par spiegošanu.
"Varšava ir sākusi bīstamu eskalāciju reģionā, kas izriet nevis no nacionālajām interesēm, bet gan NATO vadlīniju ietvaros, kuru pamatā ir atklāta rusofobija, kas paaugstināta līdz oficiālās politikas līmenim," paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija. (LETA)
Saeima ceturtdien, 24. martā, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredz aizliegt publiskos pasākumos izmantot militāru agresiju slavinošus simbolus.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-aizliegs-militaru-agresiju-slavinosus-simbolus-publiskos-pasakumos.d?id=54178380
ASV prezidents Džo Baidens NATO sanāksmē paziņoja, ka valdība sniegs 1 miljardu ASV dolāru Ukrainas aizsardzībai, nosūtot pretgaisa sistēmas, prettanku ieročus un munīciju. (Sky News)
NATO līderi šodien vienojās pagarināt Jensa Stoltenberga ģenerālsekretāra pilnvaru termiņu uz vēl vienu gadu. "Esmu pagodināts par NATO valstu un valdību vadītāju lēmumu pagarināt manu ģenerālsekretāra pilnvaru termiņu līdz 2023. gada 30. septembrim. Saskaroties ar lielāko drošības krīzi paaudzes laikā, mēs esam vienoti, lai saglabātu mūsu alianses spēku un cilvēku drošību," tviterī paziņojis Stoltenbergs. https://twitter.com/jensstoltenberg/status/1506980885140316163
Aktuālā karte par Krievijas iebrukumu Ukrainā:
https://www.delfi.lv/interaktivie-stasti/karte-ka-pret-krieviju-aizstavas-ukraina-24-marta-aktuala-informacija.d?id=54180626
ANO Cilvēktiesību birojs (OHCHR) paziņojis, ka kopš Krievijas invāzijas sākuma Ukrainā ir nogalināti vismaz 1035 civiliedzīvotāji un vēl 1650 ievainoti.
Bojāgājušo vidū ir 90 bērni, teikts OHCHR paziņojumā, piebilstot, ka patiesie skaitļi, domājams, ir ievērojami lielāki, jo tiek aizkavēti ziņojumi no reģioniem, kuros notiek intensīva karadarbība, tostarp no aplenktās dienvidaustrumu ostas pilsētas Mariupoles. (Al Jazeera)
ASV izskata iespējas piemērot sankcijas Krievijas bankām, lai ierobežotu darījumu veikšanu ar tās zelta rezervēm.
Šodien Vašingtona papildus piemēros sankcijas Krievijas aizsardzības firmām un 328 Krievijas parlamenta politiķiem. (Sky News)
Stoltenbergs arī paziņojis, ka NATO sabiedrotie koordinē centienus enerģētikas drošības jomā. Tas ietver piegādes avotu diversifikāciju un atkarības no Krievijas naftas un gāzes samazināšanu. (BBC)
Baidena administrācija ziņojusi, ka ASV ir gatava uzņemt 100 000 Ukrainas bēgļus. (CNN)
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka organizācija ir apņēmusies sniegt lielāku atbalstu Ukrainai, uzlabojot atturēšanās un aizsardzības spējas, kā arī atbalstīja četru jaunu kaujasgrupu nosūtīšanu uz Bulgāriju, Ungāriju, Rumāniju un Slovākiju.
NATO nosūtīs arī lielāku karaspēku, prettanku sistēmas, dronus, jūrasspēkus un lidmašīnas pie Ukrainas robežām.
Organizācija palīdzēs ar Ukrainas kiberdrošību, kā arī nosūtīs rīkus pret bioloģiskiem, ķīmiskiem un kodolieroču draudiem.
Alianse aicinājusi Ķīnu izmantot tās ietekmi miermīlīga konflikta risinājuma meklēšanai, nevis, lai palīdzētu Krievijai. (Sky News)
ASV ceturtdien paziņos par jaunām sankcijām pret vairāk nekā 300 Krievijas parlamenta deputātiem un vairāk nekā 40 Krievijas aizsardzības uzņēmumiem, žurnālistiem sacīja augsta prezidenta Džo Baidena administrācijas amatpersona.
Amatpersona piebilda, ka ES un G7 arī paziņos par jaunu iniciatīvu, kas ir "izstrādāta, lai novērstu sankciju apiešanu". (CNN)
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels norādījis, ka Putins ir "jāpārspēj" un, lai tas notiktu, "mums cik vien iespējams ir jāatbalsta Ukraina", tostarp ieviešot sankcijas. (BBC)
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons par ceturtdienu: "Esmu NATO, kurā es centīšos mudināt palielināt militāro un ekonomisko atbalstu Ukrainai, stiprināt tās aizsardzību, kad tā pārņem iniciatīvu šajā karā. Mēs nevaram un nestāvēsim nomaļus, kamēr Krievija pārvērš Ukrainas pilsētas un ciematus par putekļiem."
"Lielbritānija Ukrainai sniegs papildu 6000 raķetes (..) Letālā tipa militārā aizsardzība, tostarp "Starstreak" pretgaisa aizsardzības raķetes, palīdzēs ukraiņiem sevi aizstāvēt," piebilda britu premjers.
https://twitter.com/BorisJohnson/status/1506963628276207626
"Notiek daļēja krievu pāriešana uz ierakumiem ieņemtajās robežās, bet šāda spēku un postīšanas līdzekļu koncentrācija ap mūsu lielajām pilsētām tiek veikta, lai tīši tajās radītu tūkstošiem humāno katastrofu," lietotnē "Telegram" norādīja padomnieks.
https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-pariet-uz-ierakumu-taktiku-ap-lielajam-pilsetam-pazino-zelenska-padomnieks.d?id=54180184
Augstākie Krievijas militārie vadītāji ir noraidījuši savu ASV kolēģu zvanus kopš iebrukuma Ukrainā, ceturtdien paziņoja Pentagona pārstāvis.
"Pēdējā mēneša laikā [ASV aizsardzības sekretārs Loids] Ostins un [ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītājs ģenerālis Marks] Milijs ir mēģinājuši un turpina mēģina sazvanīties ar saviem Krievijas kolēģiem. Ministrs Šoigu un ģenerālis Gerasimovs līdz šim ir atteikušies iesaistīties. Mēs joprojām uzskatām, ka ASV un Krievijas aizsardzības līderu sadarbība šobrīd ir ļoti svarīga," teikts Pentagona preses sekretāra Džona Kērbija paziņojumā. (CNN)
ASV strādā pie pretkuģu raķešu nogādāšanas Ukrainā, NATO samitā sacīja Baltā nama amatpersona.
Tas notiek laikā, kad Mariupoles un Odesas pilsētas turpina saskarties ar potenciālu uzbrukumu no jūras draudiem.
"Mēs esam sākuši konsultēties ar sabiedrotajiem par pretkuģu raķešu nodrošināšanu Ukrainai," sacīja amatpersona. (Sky News)
Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons ir "aktīvākais" pret Krieviju vērstais līderis, paziņojis Kremlis.
Krievijas ziņu aģentūra citēja Kremļa preses sekretāra Dmitrija Peskova teikto: "Kas attiecas uz Džonsona kungu, mēs redzam viņu kā visaktīvāko dalībnieku sacensībās par antikrieviskā politiķa godu."
"Tas novedīs pie ārpolitikas strupceļa," piebilda Putina pārstāvis. (The Guardian)
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien vērsās pie NATO ar aicinājumu nodrošināt Ukrainai adekvātu bruņojumu, lai tā spētu sevi aizsargāt pret Krievijas agresiju, arī mudinot aliansi piešķirt Ukrainai vienu procentu savu lidmašīnu. (LETA)
Pulcēšanās 9.maijā, kas Krievijā tiek atzīmēta kā Uzvaras diena, tiks uztverta kā atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā, sacīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/pulcesanas-9-maija-tiks-uztverta-ka-atbalsts-krievijas-agresijai-saka-ruks.d?id=54178268
ANO Bērnu aizsardzības aģentūra (UNICEF) paziņojusi, ka Krievijas ofensīvas dēļ lielākā daļa Ukrainas bērnu ir bijuši spiesti pārvietoties.
"Viena mēneša karš Ukrainā ir novedis pie 4,3 miljonu bērnu pārvietošanas — vairāk nekā puse no valsts aptuveni 7,5 miljoniem bērnu," teikts UNICEF paziņojumā, uz kuru atsaucas "Al Jazeera".
Francijas Ārlietu ministrija ir apsolījusi Starptautiskajai Krimināltiesai (SKT) piešķirt 500 000 eiro finansējumu Ukrainā pastrādāto noziegumu izmeklēšanas atbalstam, teikts trešdien izplatītajā paziņojumā.
Francija arī sūtīs izmeklētājus un ekspertus, "lai nodrošinātu, ka prokurors var vadīt savu izmeklēšanu vislabākajos iespējamajos apstākļos", teikts paziņojumā. (CNN)
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šorīt apsūdzēja Krieviju fosfora bumbu izmantošanā. "Atkal bērni mira, cilvēki gāja bojā," viņš teica.
Zelenskis sīkāku informāciju par šo uzbrukumu, tostarp vietu, kur tas noticis, nesniedza, raksta britu raidsabiedrība BBC.
Savukārt iepriekš ziņots, ka Luhanskas apgabalā pret vairākām apdzīvotām vietām Krievijas spēki pielietojuši fosfora bumbas, ziņo apgabala kara-civilās administrācijas vadītājs Sergejs Gaidars.
Pēdējās diennakts laikā apgabalā bojāts vai pilnībā iznīcināts 31 objekts, tostarp 23 mājas – 10 daudzstāvu dzīvokļu mājas un 13 privātmājas. Zināms par vismaz četriem bojāgājušajiem, no kuriem divi ir bērni, un sešiem ievainotajiem.
Arī Ukrainas militārais izlūkdienests ziņo par Ukrainas iedzīvotāju piespied izvešanu uz Krieviju. Pēc filtrācijas nometnēm ukraiņi tiek nosūtīti uz ekonomiski depresīviem Krievijas reģioniem, starp kuriem tiek minēti ziemeļu apgabali, galvenokārt Sahalīna. Izlūkdienests ir ieguvis informāciju, ka filtrācijas nometne izveidota Doņeckas apgabala Dokučajevskā. Uz turieni nogādātajiem cilvēkiem tiek atņemti dokumenti. Ļaudis nopratina FSB darbinieki, lai identificētu esošos un bijušos drošībniekus. Pēc tam cilvēki tiek pārvesti uz Krieviju, pārsvarā uz Taganrogu un Krasnodaras novadu. Ir liecības par necilvēcīgu izturēšanos pret ukraiņiem, medicīniskās palīdzības nesniegšanu un pārtikas nepietiekamību.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien ir uzrunājis Zviedrijas parlamentu, sakot, ka Ukraina pelnījusi kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.
"Mēs necīnāmies tikai par Ukrainu, bet arī par Eiropas drošību, un esam parādījuši, ka mēs esam pelnījuši būt pilntiesīgi ES dalībnieki." (The Guardian)
https://twitter.com/AmbVWD/status/1506939549943009280?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1506939549943009280%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fwww.theguardian.com%2Fworld%2Flive%2F2022%2Fmar%2F24%2Frussia-ukraine-war-latest-news-zelenskiy-expects-meaningful-steps-at-nato-eu-and-g7-summits-live
Karš ir nopietns trieciens Ukrainai. Līdzās smagajai cīņai par savu brīvību, nopietni cieš ekonomika. Kara dēļ šobrīd Ukrainā darbu zaudējuši 53% cilvēku, kuri iepriekš bijuši nodarbināti, liecina socioloģisko pētījumu grupas "Reiting" aptauja. Smagi strādā arī mediji, kuri informē par notiekošo, taču to reklāmas ienākumu avoti ir apsīkuši un turpmākais darbs ir atkarīgs no ārējas palīdzības un ziedojumiem. Palīdzību lūdz arī portāls “Babel.ua”, kas piedāvā teksta tiešraidi par notikumiem Ukrainā angļu valodā. Ziedot var šeit: https://www.patreon.com/babel_ua_official“Babiel.ua” vietne šeit: https://babel.ua/ru
Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu kritisku avāriju Kaspijas cauruļvada konsorcija jūras terminālī Novorosijskā, ziņo izdevums "Kommersant".
Kaspijas cauruļvada konsorcijs nodrošina naftas eksportu no Kazahstānas, pirmām kārtām uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras atsakās pirkt Krievijas naftu.
"Kommersant" atzīmē, ka paziņojums par avāriju izskanējis laikā, kad Krievijai noteikto sankciju un Rietumu pircēju nevēlēšanās pirkt Krievijas naftu dēļ Krievijas "Urals" markas nafta jāpārdod ar atlaidi, kas sasniegusi rekordlīmeni - 32,6 ASV dolārus par barelu.
Tirgum iespējama alternatīva "Urals" bija Kaspijas cauruļvadu konsorcija nafta, kas sastāv pārsvarā no Kazahstānas naftas markām, bet tagad pieeja tai ir ļoti ierobežota. (LETA/UNIAN)
Ja netiks aizvākti līķi, augsnē iesūksies līķu inde.
https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-armijas-atstato-liku-del-ukraina-draud-ekologiska-krize.d?id=54179268
Krievijas okupanti piespiedu kārtā deportē uz Krieviju tūkstošiem Mariupoles iedzīvotāju, ziņo pilsētas padome.
No pilsētas kreisā krasta nelegāli deportēti jau 15 000 cilvēku, jeb aptuveni puse no kreisajā krastā atlikušajiem iedzīvotājiem. Tāpat ir informācija, ka okupanti konfiscē cilvēku pases un citus identifikācijas dokumentus.
Ļaudis vispirms tiek nogādāti uz filtrācijas nometnēm, bet pēc tam uz dažādām attālām Krievijas pilsētām.
Par to, ka Putina Krievija grasās ķerties pie Staļina metodēm okupētajās teritorijās, lai apspiestu cilvēku vēlmi pretoties okupācijai, atsaucoties uz kādu informācijas nopludinātāju Krievijas Federālajā drošības dienestā (FSB), jau ziņoja medijs “The Times”.
Kremlis tikko apstiprināja, ka krievu oligarhs Romāns Abramovičs spēlējis lomu miera sarunās ar Ukrainu. ASV, Lielbritānija un ES piemērojušas sankcijas Abramovičam.
Tāpat Kremlis norādīja, ka iemesls, kāpēc Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu kādu laiku nav redzēts publiski, esot viņa aizņemtība un šobrīd viņam neesot "īstais laiks" uzstāties medijos. (Sky News)
Apvienotās Karalistes valdība ir paziņojusi, ka tā noteiks sankcijas vēl 59 personām un organizācijām, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. (BBC)
Krievijas armija apgalvo, ka tā ir ieņēmusi Ukrainas pilsētu Izjumu, ziņojusi Kremļa atbalstītais medijs "RIA-Novosti".
Ukraina to noraida, sakot, ka vēl aizvien notiek cīņa par pilsētu.
Izjuma atrodas 120 kilometrus no Harkivas, Ukrainas otrās lielākās pilsētas, kura ir piedzīvojusi smagu bombardēšanu un uzbrukumus no Krievijas armijas puses.
Tā arī atrodas uz galvenās šosejas, kas savieno Harkivu ar Krievijas atbalstīto un spearātistu kontrolēto Luhanskas un Doņeckas apgabalu. (CNN)
Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons norādījis, ka Vladimirs Putins ar iebrukumu Ukrainā būs panācis tieši pretējo tam, ko vēlas - vairāk NATO, nevis mazāk Krievijas rietumu flangā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau paziņojis, ka uz Slovākiju, Ungāriju, Bulgāriju un Rumāniju tiks nosūtītas četras jaunas kaujas grupas. (BBC)
Jenss Stoltenbergs paliks NATO ģenerālsekretāra amatā vēl vienu gadu, jo sabiedrotie vienojās pagarināt viņa pilnvaru termiņu Krievijas kara Ukrainā izraisītās smagās drošības krīzes dēļ, liecina britu medija "Sky News" rīcībā esošā informācija. Par šo soli oficiāli paredzēts paziņot ceturtdien NATO 30 dalībvalstu līderu ārkārtas sanāksmē. Tomēr par Stoltenberga termiņa pagarināšanu jau ir panākta vienošanās starp visiem sabiedrotajiem, norāda divas Rietumvalstu amatpersonas. Jautāts par viņa pilnvaru termiņa pagarināšanas iespējām, ceturtdienas rītā ierodoties NATO galvenajā mītnē, Stoltenbergs žurnālistiem sacīja: "Es atstāšu šo lēmumu 30 valstu vadītāju ziņā. Man nav vairāk komentāru."Viņam jau ir divreiz pagarināts parasti četru gadu ilgais termiņš – katru reizi vēl par diviem gadiem.
Krievijas iebrukums Ukrainā sākās tieši pirms mēneša – 24. februārī. Dažādas pazīmes un aplēses liecina, ka Maskava bija gatavojusies “ātram uzvarošam karam” jeb “militārajai specoperācijai”, kā karu joprojām oficiāli dēvē Krievija. Tomēr mēnesi kopš kara sākuma Krievijas mērķi nav sasniegti, okupantu lielākie panākumi ir nežēlīga civiliedzīvotāju bombardēšana, sevišķi aplenktajā Mariupolē. Līdz ar Krievijas nespēju ātri sasniegt savus militāro mērķus pakļaut Ukrainu, Kremlis arvien aktīvāk piesauc kodolieročus un draud Rietumiem. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainu ir pametuši vairāk nekā 3,6 miljoni cilvēku, no tiem vairāk nekā 1,5 miljoni ir bērni. Visvairāk bēgļus līdz šim uzņēmusi Polija (2,1 miljons) , Rumānija (555 tūkstoši) un Moldova (371 tūkstotis). Ukrainas Ģenerālprokuratūras dati liecina, ka 28 iebrukuma dienās valstī gājis bojā 121 bērns, bet 167 bērni ievainoti. Ar mīnām un nesprāgušiem šāviņiem piesārņotas teritorijas Austrijas izmērā.
Krievijas valdība pagaidām nav ieinteresēta sarunās par pamieru Ukrainā, jo tās armija nav sasniegusi savus militāros mērķus, paziņojis ES augstākais diplomāts Žuzeps Borels.
"Pašlaik Krievija nevēlas sēdēt un neko apspriest: tā vēlas ieņemt zemi," intervijā Spānijas kanālam TVE sacīja Borels. “Tā vēlas (..) izolēt Ukrainu no jūras. Tā vēlas nopietni risināt sarunas tikai tad, kad ir nodrošinājusi spēka pozīciju."
ES un tās sabiedrotie turpinās sniegt militāro palīdzību Ukrainas armijai, sacīja Borels. (Al Jazeera)
Cilvēkiem visā pasaulē ir jāiziet protestos pret Krievijas jau mēnesi īstenoto iebrukumu Ukrainā, lai to apturētu, pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Ejiet ar Ukrainas simboliem, lai atbalstītu Ukrainu, lai atbalstītu brīvību, lai atbalstītu dzīvību," Zelenskis teica angliski izplatītājā videoaicinājumā. "Ejiet uz saviem laukumiem, ielās, esiet redzami un dzirdami."
Dedzīgajā runā mēnesi pēc Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainas prezidents lūdza cilvēkus visā pasaulē "no 24.marta pretoties karam" un iestāties pret Krievijas veikto asinsizliešanu.
"Parādiet savu pozīciju, iznāciet no saviem birojiem, savām mājām, savām skolām un savām augstskolām, iznāciet miera vārdā," aicināja Zelenskis.
"Pasaulei ir jāaptur karš," viņš uzsvēra. (LETA)
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir aicinājis ārvalstu pilsoņus pievienoties Ukrainas Teritoriālās aizsardzības spēku Starptautiskajam leģionam. Tajā jau pieteikušies vairāk nekā 20 tūkstoši brīvprātīgo no vairāk nekā 50 valstīm. Latvijā Saeima veica izmaiņas likumos, kas arī Latvijas pilsoņiem ļauj brīvprātīgi dienēt Ukrainas spēkos. Kopš grozījumu stāšanās spēkā 1. martā oficiāli saņemti deviņi Latvijas iedzīvotāju pieteikumi karot Ukrainas armijas pusē, liecina Aizsardzības ministrijas informācija 24. martā. Savukārt “Facebook” jau atrodama aktīvistu izveidota lapa Latvijas karotāju Ukrainā atbalstam “Latviešu vienība Ukrainā”.Latvijas karotājus var atbalstīt arī ar ziedojumiem:UKRAINAS ATBALSTA BIEDRĪBAreģ. nr. 40008236332"SWEDBANK" AS, BIC/S.W.I.F.T.: HABALV22Konts LV10HABA0551052409616Mērķis: ziedojums Latviešu brīvprātīgo vienībai, kas karo par Ukrainu.https://www.facebook.com/latviesiukraina/posts/110868481558100&show_text=true&width=500
Kopš Krievijas invāzijas sākuma vairāk nekā 2 miljoni ukraiņu bēgļu ir ieradušies Polijā.
Tā ir "ātrākā pārvietošanās krīze, kādu esam redzējuši kopš Otrā pasaules kara", ceturtdien teikts Starptautiskās glābšanas komitejas paziņojumā. (CNN)
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs karu Ukrainā raksturojis kā "nopietnāko drošības krīzi paaudzes laikā".
Stoltenbergs paziņoja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien uzrunās NATO līderus. Viņš uzsver, ka alianses dalībvalstīm ir kopīgi jārisina krīze.
Stoltenbergs norādīja, ka sabiedrotajiem būs jādara vairāk, piebilstot, ka viņš sagaida, ka NATO līderi vienosies par to, "lai paātrinātu ieguldījumus aizsardzībā".
"Šodienas sanāksme parādīs, cik svarīgi ir, lai Ziemeļamerika un Eiropa būtu kopā, stājoties pretī šai krīzei," viņš piebilda. (BBC)
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Maskava ir zaudējusi 15800 dzīvā spēka, ceturtdien ziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Tostarp tika iznīcinātas:
- 108 lidmašīnas;
- 124 helikopteri;
- 530 tanki;
- 1597 bruņumašīnas;
- 280 lielgabali;
- 82 daudzstobru raktīvie mīnmetēji;
- 47 zenītartilērijas iekārtas;
- 1033 automašīnas;
- 72 autocisternas;
- 16 specializētās tehnikas vienības;
- 50 bezpilota lidaparāti;
- viens kuģis;
- trīs ātrlaivas.
https://twitter.com/GeneralStaffUA/status/1506892152986640385
“Rinda uz elli kļuvusi nedaudz garāka,” ar tādu parakstu Ukrainas armijas Ģenerālštābs publicējis video ar Krievijas tanka iznīcināšanu.
Par Berdjanskas ostā iznīcināto Krievijas desanta kuģi “Orsk”. Krievijas medijs RBK iepriekš 21. martā ziņoja, ka “Orsk” uz Berdjansku piegādāja militāro tehniku, kļūstot par pirmo Krievijas karakuģi, kas iebraucis Berdjanskā.
https://www.facebook.com/navy.mil.gov.ua/posts/340844301416492&show_text=true&width=500
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons NATO un G7 līderu sanāksmē ceturtdien izziņos jaunu atbalsta programmu Ukrainai, teikts britu valdības paziņojumā. Jaunā palīdzība ietver 6000 prettanku un augstas eksplozivitātes raķetes un 25 miljonu mārciņu (30 miljoni eiro) atbalstu Ukrainas armijai. Tas nozīmē vairāk nekā divas reizes palielināt jau līdz šim sniegto letālo aizsardzības palīdzību Ukrainai, kopējam raķešu skaitam pārsniedzot 10 000. Un šī palīdzība papildina 400 miljonu mārciņu (480 miljoni eiro) palīdzību, ko Lielbritānija jau atvēlējusi ekonomiskajam un humānajam Ukrainas atbalstam. Džonsons izklāstīs plānu kopā ar partneriem stiprināt Ukrainas aizsardzības spējas, tostarp ar izlūkošanas datiem un mērķnorādēm. Lai cīnītos pret Krievijas dezinformāciju, briti raidsabiedrības BBC Pasaules dienestam paredzēts piešķirt papildu 4,1 miljonu mārciņu (4,9 miljoni eiro). Tāpat finansiāls un politisks atbalsts tiks sniegts kara noziegumu izmeklēšanai.
"Ja kāda ES valsts paklanīsies Putina pazemojošajām prasībām maksāt par naftu un gāzi rubļos, tas būtu kā palīdzēt Ukrainai ar vienu roku un palīdzēt krieviem nogalināt ukraiņus ar otru. Es aicinu attiecīgās valstis izdarīt gudru un atbildīgu izvēli," mikroblogošanas vietnē "Twitter" izteicies Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
https://twitter.com/DmytroKuleba/status/1506899782786244612
Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka sacījusi, ka ceturtdien tiks izveidoti septiņi humānie koridori, lai cilvēki spētu evakuēties no pilsētām un ciematiem, taču nav panākta vienošanās par koridoru Krievijas aplenktajā Mariupolē, kurā situāciju var arvien vairāk salīdzināt ar humāno krīzi. (The Guardian)
Luhanskas apgabalā pret vairākām apdzīvotām vietām Krievijas spēki pielietojuši fosfora bumbas, ziņo apgabala kara-civilās administrācijas vadītājs Sergejs Gaidars.
Pēdējās diennakts laikā apgabalā bojāts vai pilnībā iznīcināts 31 objekts, tostarp 23 mājas – 10 daudzstāvu dzīvokļu mājas un 13 privātmājas. Zināms par vismaz četriem bojāgājušajiem, no kuriem divi ir bērni, un sešiem ievainotajiem.
Uzstājoties pirms došanās uz Briseli, lai piedalītos NATO un G7 sanāksmēs, Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons sacīja, ka Vladimirs Putins ir "pārkāpis sarkano līniju" un ka starptautiskā sabiedrība "pastiprinās spiedienu" uz Krievijas prezidentu. (Sky News)
Pie Berdjanskas iznīcināts Krievijas desanta kuģis “Orsk”, ziņo Ukrainas Jūras spēki, publicējot arī foto un video.
Jo ilgāk ir karš ar Ukrainu, jo lielāka iespēja pastāv, ka Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) sacelsies pret Putina režīmu, tā savā vēstulē ziņojis kāds anonīmais Krievijas drošības dienesta analītiķis.
Vēstule tika nosūtīta cilvēktiesību kopienas "Gulagu.net" dibinātājam Vladimiram Osčekinam, kurš patlaban atrodas trimdā. Osekins ir komentējis, ka "[Krievijas Federālais drošības dienests] apzinās, ka šis karš ir katastrofa ekonomikai un cilvēkiem" un ka "viņi nevēlas atgriezties Padomju Savienībā". (The Guardian)
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija mikroblogošanas vietnē "Twitter" ir publicējusi kārtējo ziņojumu par situāciju Ukrainā. Tās galvenā doma - Krievija cieš smagus zaudējumus, un tā, visticamāk, tagad mobilizē dažādus spēkus, tostarp privātās armijas un algotņus, lai aizvietotu jau kritušos karavīrus.
https://twitter.com/DefenceHQ/status/1506872121858969600?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1506872121858969600%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fnews.sky.com%2Fstory%2Fukraine-news-latest-russia-war-putin-nuclear-live-12541713
Krievijas pārstāvis ANO Dmitrijs Poļanskis ārzemju žurnālistiem esot teicis, ka Maskavai ir visas tiesības izmantot kodolieročus, ja parādīsies "provokācija no NATO puses", jo Krievija Poļanska vārdiem ir kodolvara. (UNIAN)
Karš Ukrainā ilgst jau mēnesi, un tiek domāts, ka Krievija ir izgāzusies savu mērķu ātrā sasniegšanā. Jo ilgāk karš norisinās, jo vairāk sāk izskatīties, ka Kremlis meklē arvien graujošākus veidus, lai sasniegtu iecerēto. Runas par kodolieroču izmantošanu Krievijā apspriež arvien biežāk un publiskāk.
Lai apspiestu iedzīvotāju protestus un pretestību, Krievijas okupanti Hersonā gatavojot “lielo teroru”, raksta “The Times”, atsaucoties uz kādu informācijas nopludinātāju Krievijas Federālajā drošības dienestā (FSB). Lai tiktu galā ar nerimstošajiem protestiem, dienesti iecerējuši arestēt cilvēkus kaut nakts vidū viņu mājās, savukārt protestu līderi, ja tādus izdotos identificēt, tiktu likvidēti. “Lielais terors” būšot atbilde prasībai “no pašas augšas” atrast risinājumu Hersonas iedzīvotāju protestu jautājumā. Pirmā fāze paredz pret protestiem vērst brutālu spēku, tostarp ar protetstētāju smagu ievainošanu, bet otrs solis – “terors no durvīm līdz durvīm” ar iedzīvotāju nolaupīšanu un izvešanu uz Krieviju. Krievijas spēki Hersonu un apkārtni kontrolē kopš 2. marta. Pilsētas iedzīvotāji regulāri iznāk ielās, protestējot pret okupantiem un liekot viņiem skaidri saprast, ka viņus neviens te nav gaidījis un ka viņi ir fašisti un okupanti, nevis “atbrīvotāji”. No vairākām Krievijas okupantu sagrābtām vietām jau ir pienākušas ziņas, ka Ukrainas pilsoņi tiek nolaupīti un izvesti uz filtrācijas nometnēm Krievijā, rakstīja UNIAN.
Vēl viena okupantu apgādes automašīna nav sasniegusi adresātus. Ukraiņu partizānu rokās frontes aizmugurē nonākusi munīcija un Krievijas armijas pārtikas pakas.
\
Ukrainas armija pēdējās diennakts laikā ir atspiedusi Krievijas karaspēku uz austrumiem no Kijivas, žurnālistiem paziņoja ASV Aizsardzības ministrijas augsta ranga pārstāvis.
Viņš sacīja, ka Krievijas karaspēks atspiests uz austrumiem par 25-35 kilometriem.
"Krievijas spēki atrodas apmēram 55 kilometrus no Kijivas centra austrumu virzienā, kas ir par 25-35 kilometriem tālāk nekā vakar," sacīja Pentagona pārstāvis.(LETA)
ASV nacionālās drošības padomnieku komanda jeb tā sauktā “tīģeru komanda” slepeni modelē un izspēlē dažādas iespējamās rīcības, ja Krievija pielietotu ķīmiskos, bioloģiskos vai kodolieročus, raksta “The New York Times”.
Tāpat tiekot modelēta situācija, ko darīt, ja Krievijas agresija tiek izvērsta vēl citās kaimiņvalstīs.
Tiekot apspriesti arī veidi, kā palīdzēt Eiropas sabiedrotajiem, kuri uzņem miljoniem ukraiņu bēgļus.
Baltā nama “tīģeru komanda”, kā ziņoja “The Washington Post”, ir izveidota pērnā gada oktobrī.
Ukrainā gājuši bojā no 7000 līdz 15 000 Krievijas karavīru, aģentūrai AP trešdien atklāja kāda augsta ranga NATO amatpersona. Skaitot kopā kritušos un ievainotos, Krievija varētu būt zaudējusi 30 000 līdz 40 000 karavīru.
Krievija oficiālus datus par saviem kritušajiem nav sniegusi kopš 2. marta, kad tika atzīta aptuveni 500 karavīru nāve.
10 gadus ilgušajā PSRS karā Afganistānā padomju armija zaudēja aptuveni 15 tūkstošus karavīru.
Par savā pusē kritušajiem daudz nerunā arī Ukraina. Pirms divām nedēļām prezidents Volodimirs Zelenskis atklāja, ka karā gājuši bojā 1300 Ukrainas aizstāvji.
Krievija, ciešot lielus dzīvā spēka zaudējumus, turpina veidot un nosūtīt jaunas vienības uz Ukrainas robežām, ziņo Ukrainas armijas Ģenerālštābs. Iesaistīti tiek arī Krievijas militāristi, kas atgriežas no dienesta Sīrijā.
Par svarīgāko īsumā:
Ukrainas spēki gūst panākumus Kijivas apkārtnē un okupantu vienībām pieaug risks nonākt aplenkumā Kijivas piepilsētās. Ukraiņi ir atguvuši gandrīz visu Irpiņu, paziņoja Kijivas mērs. Rietumu izlūkdienesti ziņo, ka krievu karavīriem ir problēmas ar apgādi un morālo noskaņojumu.
Ceturtdien Briselē notiek NATO ārkārtas samits. Ceturtdien uz tikšanos sanāk arī Eiropas padome un G7. Sarunās liela uzmanība tikšot pievērsta jautājumam, kā aliansei rīkoties, ja Krievijas diktators Vladimirs Putins Ukrainā pielietos ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus.
Krievijas spēki turpina bombardēt un bloķēt dienvidu ostas pilsētu Mariupoli, kur iedzīvotāji iesprostoti bez ūdens, pārtikas un medikamentu piegādēm, bet ap 90% ēku ir bojātas vai sagrautas.
Okupantu bumbas turpina krist arī citās Ukrainas pilsētās, tostarp Kijivā, Harkivā un Čerņihivā.
No austrumu pilsētas Izjumas, ar kuru kopš pagājušās nedēļas pārtrūkuši gandrīz visi sakari, sāk pienākt video ar plašiem postījumiem un līķiem ielās.
Kijivā okupantu raķetes triecienā gājusi bojā Krievijas opozīcijas aktīviste un žurnāliste Oksana Bauļina, kas rakstīja medijam “The Insider”.
ASV oficiāli paziņojušas, ka Krievija Ukrainā pastrādājusi kara noziegumus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicina pasauli uz globāliem protestiem Ukrainas atbalstam, lai atzīmētu mēnesi kopš iebrukuma sākuma.
Zviedrija paziņojusi, ka piešķirs Ukrainai 5000 prettanku raķešu.
Kremļa saimnieks Vladimirs Putins paziņojis, ka par gāzes piegādē “nedraudzīgām” valstīm samaksu gaidīs rubļos.
Ukrainas spēki palielina spiedienu pret Krievijas vienībām uz ziemeļrietumiem no Kijivas, kur okupanti saskaras ar nozīmīgām problēmām, kas skar apgādi un morālo noskaņojumu, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ziņojumā par situāciju 23. martā.
Ukrainas karavīri veiksmīgi dodas pretuzbrukumos iebrucēju pozīcijām galvaspilsētas apkārtnē, un ir ticamas ziņas, ka ir atkarojuši Makarovu un Moščunu.
“Ir ticama iespējamība, ka ukraiņu spēki tagad var aplenkt Krievijas vienības Bučā un Irpiņā,” teikts paziņojumā.
“Pilnīgi iespējams, ka veiksmīgi Ukrainas pretuzbrukumi kaitēs Krievijas karavīru spējām reorganizēties un atjaunot uzbrukumu Kijivai,” pieļauj britu izlūki.
Jāpiebilst, ka trešdien Buču pilsēta padome ziņoja, ka Ukrainas aizstāvji ir ieskāvuši Buču, Irpiņu un Hostomeļu. Daudzi tuvējie ciemi gan joprojām atrodas pretinieka rokās.
https://twitter.com/DefenceHQ/status/1506753922224074756
Labrīt, cienījamie lasītāji. Turpinām sekot notikumiem Ukrainā. Par to, kas notika vakar, var lasīt teksta tiešraides arhīvā šeit:
https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-zaudejusi-vairak-neka-15-000-karaviru-teksta-tiesraide.d?id=54173844
Tags
Krievijas iebrukums Ukrainā Krievija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
