Krievijas iebrukums Ukrainā: kara 50. diena. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: AP/Scanpix/LETA

Krievijas invāzija Ukrainā norit jau 50. dienu. Ukraina ziņo, ka tās raķešu uzbrukumā bojāts ticis Krievijas karakuģis "Moskva". Piedāvājam sekot visām aktualitātēm teksta tiešraidē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Krievijas invāzija Ukrainā (50.diena)
Cienījamie portāla "Delfi" lasītāji, šodien teksta tiešraidi noslēdzam. Turpināsim sekot visām aktualitātēm ziņu lentā.
Okupantu zaudējumi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma. Krievija zaudējusi aptuveni 19 900 karavīru. Šī ir Ukrainas sniegtā informācija, tās precizitāti nevaram apstiprināt. https://twitter.com/KyivIndependent/status/1514516041434550272
Pieaug bažas, ka Krievija mēģina papildināt savus spēkus Ukrainā, izmantojot separātiskajā Piedņestras reģionā izvietoto karaspēku. Britu izlūkdienestu informācija liecina, ka Maskava šobrīd cenšas papildināt savas armijas rindas no reģiona, kuru kontrolē prokrieviskie separātisti, bet kas ir starptautiski atzīta kā Moldovas daļa. Moldova arī apsūdzējusi Krieviju mēģinājumā savervēt Moldovas pilsoņus. Ārlietu ministrs Niku Popesku sacīja: "Šādas darbības neveicina mieru mums visiem, mūsu līdzpilsoņiem, mūsu ģimenēm. Šādas lietas ir ļoti bīstamas, un tās ir jāpārtrauc." (Sky News)
Ukrainas izlūkdienests šodien tviterī publicējis fotogrāfijas un apgalvoja, ka Krievijas karaspēkam tiek piešķirtas lietotas bruņuvestes. https://twitter.com/DI_Ukraine/status/1514590161039937540?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1514590267864756227%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es2_&ref_url=https%3A%2F%2Fnews.sky.com%2Fstory%2Fukraine-news-live-satellite-images-show-russian-troops-amassing-for-new-attack-as-zelenskyy-makes-prisoner-offer-to-putin-12541713
Vladimirs Putins aicinājis diversificēt Krievijas enerģijas eksportu uz Āziju. Putins brīdināja, ka Eiropas valstis destabilizē tirgu, atsakoties no Krievijas gāzes un naftas. "Mēģinājumi izspiest Krievijas piegādātājus, aizstāt mūsu energoresursus ar alternatīvām piegādēm neizbēgami ietekmēs visu pasaules ekonomiku," viņš teica. Šodien viņš sacīja, ka Krievija "soli pa solim" mainīs sava eksporta virzienu uz "strauji augošajiem dienvidu un austrumu tirgiem". (BBC)
Izraēlā dzīvojošais bijušais Krievijas naftas kompānijas “Jukos” akcionārs Leonīds Ņevzļins, kuram Krievijā aizmuguriski piespriests mūža ieslodzījums, atsaucoties uz saviem kontaktiem Maskavā, apgalvo, ka Krievijas Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu piedzīvojis infarktu, kas varētu būt noticis “nedabīgu iemeslu” dēļ. Tāpat viņš raksta, ka saistībā ar lielu naudas summu izzagšanu aizturēti 20 ģenerāļi. Runa ir par naudu, kas kopš 2014. gada novirzīta, lai sagatavotu apstākļus pilna mēroga iebrukumam Ukrainā. Šīs ziņas nav pārbaudāmas un pagaidām šādu informāciju neapstiprina citi avoti. Savukārt par to, ka Krievijas drošības dienestos, domājams, izzagta nauda, kas bijusi paredzēta Ukrainas okupācijas sagatavošanai, jau iepriekš ziņoja pētnieciskās grupas “Bellingcat” pārstāvis Kristo Grozevs. https://www.facebook.com/Nevzlin/posts/401175778677018&show_text=true&width=500
"The Economist" redaktors aizsardzības nozares jautājumos Šašanks Džoši saka, ka, iespējams, kuģim "Moskva" trāpīja Ukrainas raķete un pēc tam uzsprāga uz klāja esošā munīcija. "Un, protams, kad eksplodē kuģu munīcija, iznākums attiecīgajiem kuģiem mēdz būt absolūti postošs. Tas ir milzīgs sprāgstvielu daudzums, kas var pilnībā iznīcināt kuģi - tas noteikti var padarīt to kaujām negatavu uz ilgu laiku." "Es vairāk sliecos uzskatīt, ka ukraiņi patiešām trāpīja kuģim,." sacīja eksperts. Viņš atzīmē, ka Ukraina kopumā līdz šim ir trāpījusi četriem Krievijas karakuģiem. Jautāts par incidenta nozīmi, Džoši skaidro, ka šis konkrētais kuģis nodrošināja gaisa aizsegu citiem kuģiem, kuri tagad varētu būt pakļauti lielākam gaisa uzbrukuma riskam. Viņš sacīja, ka šim kuģim ir arī raķetes, kas varētu "trāpīt [mērķiem, kuri atrodas] diezgan tālu Ukrainas iekšzemē". (BBC)
Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs telekanālam CNN sacīja, ka uz Krievijas kreisera "Moskva" "notika sprādziens", taču piebilda, ka ASV šobrīd nevar novērtēt, vai kuģim trāpīja raķete. "Mēs neesam īsti pārliecināti, kas šeit notika. Mēs varam teikt, ka notika sprādziens — vismaz viens sprādziens uz šī kreisera — diezgan nopietns [sprādziens], kas ir nodarījis plašus bojājumus kuģim," sacīja Kērbijs.
Ukraina vērsusies pie ANO ar aicinājumu veicināt to ukraiņu bērnu atgriešanos, kuri ir "nelikumīgi deportēti no Ukrainas". "Draudi par Ukrainas bērnu nelikumīgu adopciju no Krievijas pilsoņu puses, neievērojot visas nepieciešamās procedūras, kas noteiktas Ukrainas tiesību aktos, ir kliedzoši," teikts paziņojumā. "Pārkāpjot starptautiskās cilvēktiesības un cilvēces pamatstandartus, Krievija nodarbojas ar valsts organizētu bērnu nolaupīšanu un ukraiņu nācijas nākotnes iznīcināšanu." (Sky News)
Nosacījums iespējamam samitam starp Vladimiru Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ir vienošanās dokuments, kas ir gatavs abu līderu parakstīšanai, ceturtdien paziņoja Kremlis. "Principā prezidents [Putins] nekad nav atteicies no šādas tikšanās [ar prezidentu Zelenski], taču tam ir jāsagatavo noteikti nosacījumi, proti, [vienošanās] dokumenta [parakstāmais] teksts," žurnālistiem sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs. (CNN)
Krievija nav atmetusi cerības iekarot Kijivu un draudi saglabājas visā valstī, uzskata Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Anna Maļara. Šim nolūkam pretinieks turpina uzkrāt spēkus jaunam uzbrukumam, viņa stāsta. “Ienaidnieks pagaidām nav atmetis mērķi sagrābt visu Ukrainu un tostarp Kijivu, un situācija ir diezgan sarežģīta. Tāpēc vēl nedaudz ir jāpagaida. Tad redzēsim, kā dinamiski attīstīsies situācija, tostarp austrumos,” Maļaru citē aģentūra UNIAN. Viņa arī piekrīt prognozēm, ka Maskava vēlas panākumus līdz 9. maijam, kas Krievijā ir “sakrāls datums” – ienaidnieks vēlējies 9. maijā soļot pa Kijivu. Savukārt Krievijas armijas un “VDK rokraksts” ir visu pieskaņot šādiem atskaites punktiem.
Lai gan Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka situācija uz raķešu kreisera “Moskva” tiek kontrolēta, Ukrainas operatīvā komandcentra “Dienvidi” pārstāvis jūras spēku virsnieks Vladislavs Nazarovs informē, ka kuģis pēc vakardienas raķešu trāpījumiem ir apgāzies uz sāna un sācis grimt. (Liga.net)
Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps pievienojies pašreizējam Baltā nama saimniekam Džo Baidenam, Krievijas spēku darbības Ukrainā pielīdzinot genocīdam. Intervijā telekanālam “Fox News” Tramps teicis, ka uz Ukrainā notiekošo “ir skumji noraudzīties”. “Un tagad, par to, kas notiek Ukrainā – tas ir genocīds,” Trampa teikto citē “Sky News”. Tramps savas prezidentūras laikā vairākkārt ir labi izteicies par Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu, kā arī noraidījis bažas, ka Maskava palīdzējusi viņam uzvarēt vēlēšanās.
Harkivā par spīti nemitīgām artilērijas apšaudēm, kuras aizvien gandrīz ik dienu prasa cilvēku upurus, aktīvi norisinās gan drupu novākšana, gan pilsētas labiekārtošana, lai pilsētā palikušo cilvēku ikdienu padarītu pēc iespējas patīkamāku. https://t.me/kharkivlife/35238
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka tās karaflotes lepnums kreiseris “Moskva” joprojām atrodas virs ūdens un situācija tiek kontrolēta. Apkalpe esot evakuēta un notiekot pasākumi, lai aizvilkti kuģi uz ostu. “Ugunsgrēka iemesli tiek skaidroti,” teikts paziņojumā. Ukrainas puse iepriekš ziņoja, ka pa karakuģi raidītas divas “Neptune” raķetes. “Moskva” ar 510 cilvēku apkalpi vadīja Krievijas karaflotes operāciju pret Ukrainu, tāpēc tas Ukrainai ir gan simboliski, gan militāri nozīmīgs mērķis. (BBC).
https://www.facebook.com/LatvijasNacionalaOperaunBalets/posts/10160748357815955&show_text=true&width=500
“The Wall Street Journal” ziņo, ka Baltais nams nolēmis aktivizēt izlūkošanas informācijas apmaiņu ar Ukrainu, kas ietvers datus par okupēto Krimu un prokremlisko kaujinieku kontrolētajām Donbasa teritorijām iepriekšējās robežās. Dati par Krievijas teritoriju netikšot sniegti.
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko atbalsta iniciatīvu pārdēvēt galvaspilsētas metro stacijas ar “nedraudzīgiem” nosaukumiem. Tā stacija “Minska” varētu kļūt par “Varšava”. (Liga.net)
Harkivas gubernators paziņojis, ka pagājušajā diennaktī Krievijas apšaudē gājuši bojā vēl četri civiliedzīvotāji. Olegs Siņekabovs piebilda, ka uzbrukumos ievainoti 10 cilvēki. (Sky News)
Krievijā valsts budžeta iestāžu darbinieki sākuši piedalīties jaunā zibakcijā okupantu karaspēka atbalstam – fotografēties ar baltu apsēju ap roku, ziņo raidsabiedrība BBC. Baltu apsēju par atpazīšanas zīmi izmanto Ukrainā iebrukušie Krievijas karavīri. Interesanti, ka pirms 10 gadiem baltas lentas Krievijā bija pret Putinu vērsto protestu simbols.
Varšavā uz ietves pie Krievijas vēstniecības tagad lasāms uzraksts “Slava Ukrainai!”. (Foto: EPA/Scanpix/LETA)
Austrālija ir noteikusi sankcijas vēl 14 Krievijas valstij piederošiem uzņēmumiem, kuriem ir "stratēģiska un ekonomiska nozīme", teikts Austrālijas ārlietu ministres Mārisas Peinas ceturtdien izplatītajā paziņojumā. (CNN)
Īrijas ārlietu un aizsardzības ministrs Saimons Kovenijs šodien apmeklēs Kijivu, ziņo BBC. Trešdien Ukrainu apmeklēja Baltijas valstu un Polijas līderi.
Ukrainu trešdien pametuši aptuveni 39 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 23 000 šķērsojuši Polijas robežu. Šajā pašā laikā valstī ieceļojuši vairāk nekā 31 000 cilvēku, no kuriem 27 000 ir ukraiņi. Robežsargi trešdien reģistrējuši arī aptuveni 500 automašīnas ar humāno palīdzību. (Babel)
Prokremliskās Bulgārijas Sociālistu partijas pārstāvis paudis, ka koncentrēšanās uz militāro palīdzību Ukrainai ir "neizskaidrojama". https://www.delfi.lv/news/arzemes/bulgarijas-socialisti-bloke-militaras-palidzibas-sniegsanu-ukrainai.d?id=54246436
Pēdējās dienās aizvien vairāk tiek runāts par Somijas un Zviedrijas iespējamo pievienošanos NATO. Reaģējot uz to, bijušais Krievijas līderis Dmitrijs Medvedevs sacīja, ka tam būs sekas. Medvedevs ceturtdien izteicies, ka tādā gadījumā būs jāpārtrauc runas par Baltijas reģionu bez kodolieročiem, piebilstot, ka "līdzsvars ir jāatjauno". Viņš arī sacīja, ka, lai gan Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO neradīs lielas izmaiņas Krievijai, Maskava uztvers šīs valstis kā pretiniekus un "veiktu pasākumus" reģionā. (Sky News)
Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors un bijušais Krievijas parlamenta Starptautisko attiecību komitejas padomnieks Andrejs Kortunovs sniedzis savu komentāru britu raidsabiedrībai BBC par Krievijas invāziju Ukrainā. Putinam ir vajadzīgs kaut kas, ko viņš mājās var pasniegt kā uzvaru, norādīja Kortunovs. "Jautājums ir par to, cik daudz ir pietiekami?" Ja sekojat Putina pēdējiem izteikumiem, turpināja Kortunovs, tikai pirms divām dienām viņš izvirzīja argumentu, ka operācijas Ukrainā vienīgā misija bija aizsargāt Donbasa iedzīvotājus. Tas nozīmē, ka runa nav par režīma maiņu Ukrainā, bet drīzāk par to, kā nodrošināt panākumus, ko Krievija ir panākusi valsts austrumos, skaidro eksperts. Kortunovs arī uzskata, ka jebkura eskalācija varētu prasīt zināmu mobilizāciju un "palielināsies politiskais risks Krievijas vadībai". "Cilvēki Krievijā īsti nevēlas iet cīnīties pret ukraiņiem," sacīja Kortunovs. Viņš prognozē, ka Krievijas sabiedrības atbalsts vadībai var samazināties, ja konflikts saasinās vai turpināsies pārāk ilgi. Kortunovs piebilst: "Es redzu noguruma pazīmes [sabiedrībā] (..) Varbūt ir pāragri teikt, ka Krievijas sabiedrība maina uzskatus par konfliktu, bet noteikti tas nevar turpināties pārāk ilgi."
Jaunākā izlūkošanas informācija par Krievijas iebrukumu Ukrainā, ko publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Vladimira Putina otrdienas runa uzsvēra viņa pastāvīgo interesi par Donbasa reģionu, kur Krievija veic uzbrukumus Ukrainas spēkiem, gatavojoties atjaunotajai ofensīvai. Pilsētu centri konflikta laikā ir saskārušies ar atkārtotiem uzbrukumiem no Krievijas puses. Kramatorskas un Kostiantiņivkas pilsētas, visticamāk, būs līdzīga līmeņa Krievijas vardarbības mērķi. Plaši izplatītie raķešu un artilērijas triecieni un centieni koncentrēt spēkus ofensīvai nozīmē atgriešanos pie tradicionālās Krievijas militārās doktrīnas. Tomēr tas prasīs ievērojamus spēku apjomus. Ukrainas nepārtrauktā Mariupoles aizsardzība pašlaik piesaista ievērojamu skaitu Krievijas karaspēka un aprīkojuma. https://twitter.com/DefenceHQ/status/1514499594700398599
Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 197 bērni un vēl vairāk nekā 351 guvuši dažādus ievainojumus, ceturtdien paziņojusi Ukrainas ģenerālprokuratūra. (LETA)
Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka paziņojusi, ka ceturtdien tiks atvērti deviņi humānie koridori. (The Guardian)
Ukrainas prokuratūra ziņojusi, ka tiek izmeklēti teju 6500 Krievijas padarītie kara noziegumi. (The Guardian)
Ukrainas spēki uzspridzināja tiltu, uz kura atradās Krievijas karaspēks, vietnē "Twitter" raksta Ukrainas armija. Okupanti devušies uz Izjumu — stratēģiski svarīgu pilsētu, kura savieno Harkivu ar Donbasa apgabalu. https://twitter.com/GeneralStaffUA/status/1514476553656496129?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1514476553656496129%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fwww.theguardian.com%2Fworld%2Flive%2F2022%2Fapr%2F14%2Frussia-ukraine-war-latest-russia-says-warship-seriously-damaged-after-ammunition-explosion-us-to-send-800m-in-military-aid-to-ukraine-live
Palīdzība ietvers 11 PSRS ražotos helikopterus "Mi-8" un "Mi-17", 18 155 milimetru haubices un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotos bruņutransportierus "M113", 500 prettanku raķetes "Javelin", 300 bezpilota lidaparātus "Switchblade", desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus "AN/TPQ-36", divus gaisa telpas izlūkošanas radarus "AN/MPQ-64 Sentinel", 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas "M18A1 Claymore". https://www.delfi.lv/news/arzemes/jaunaja-asv-militaraja-palidziba-ukrainai-ieklauts-smagais-brunojums.d?id=54246016
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis Vladimiru Putinu pamest starptautisko sabiedrību, ja viņš nav ieinteresēts panākt vienošanos par mieru. "Vai nu Krievijas vadība patiešām mēģinās panākt mieru, vai arī šī kara rezultātā Krievija uz visiem laikiem pametīs starptautisko arēnu," sacīja Ukrainas prezidents. Viņš piebilda: "Visa šī drudžainā okupantu darbība liecina (..) par viņu nedrošību." “Krievijas karaspēks šaubās par savu spēju mūs salauzt, salauzt Ukrainu," turpināja Zelenskis, norādot: "Mēs darām visu, lai attaisnotu viņu šaubas." (Sky News)
Krievija mēģina mobilizēt līdz 70 000 cilvēku tā dēvētajā "Doneckas Tautas Republikā" Ukrainas austrumos, apgalvo Ukrainas armija. "Noskaidrots, ka Krievijas pavēlniecība uzdevusi mobilizēt 60 000-70 000 cilvēku tā dēvētajā "DTR" teritorijā,” teikts bruņoto spēku ģenerālštāba jaunākajā ziņojumā, uz kuru atsaucas "The Guardian".
Ieskicējot nākotni, Sārts sacīja, ka, ja kritīs Mariupole, tad tas ļaus Krievijas spēkiem nosūtīt savas armijas vienības uz ziemeļiem. Tāpat šādā gadījumā viņiem būs lielākas iespējas slēpt savu kara noziegumu sekas. https://www.delfi.lv/news/national/politics/sarts-pedejos-menesos-krievija-realize-glevulu-karu.d?id=54245942
Ukrainas armija paziņojuši, ka Krievijas spēki turpina sistemātiskus raķešu un bumbu triecienus militārajai un civilajai infrastruktūrai Harkivas, Doneckas un Zaporižjas apgabalos. Tāpat Ukraina ziņo, ka Krievija turpina stiprināt artilērijas vienības, optimizēt esošās vadības sistēmas, izlūkošanu un medicīnisko atbalstu Ukrainas austrumu robežas tuvumā. Doneckā Krievijas spēki veikuši uzbrukumus Slavjanskas, Popasnas un Kurahovas rajonos, kā arī bez panākumiem mēģinājuši ieņemt ostas pilsētu Mariupoli. (BBC)
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā trešdienas vakara uzrunā aicināja noteikt Krievijas naftas embargo. "Pirmkārt, mums ir nepieciešams naftas embargo. Un Eiropas skaidra gatavība atteikties no visas Krievijas enerģijas. Eiropas Savienībai ir jāpārtrauc sponsorēt Krievijas militāro mašīnu," norādīja prezidents. (The Guardian)
Jaunajā ASV palīdzības paketē ietverti smagie ieroči, kādus Vašingtona iepriekš attiecās piegādāt Ukrainai, baidoties no konflikta saasināšanās. https://www.delfi.lv/news/arzemes/asv-pazino-par-jaunu-militaras-palidzibas-paketi-ukrainai-800-miljonu-dolaru-apmera.d?id=54245640
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo uzskata, ka Krievijas agresiju pret Ukrainu ir pareizi saukt par genocīdu. Trudo trešdien nāca klajā ar šādu paziņojumu, runājot ar žurnālistiem Kvebekā. (LETA)
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka tā ir ieguvusi pilnīgu kontroli pār Mariupoli pēc vairāk nekā 1000 Ukrainas karavīru kapitulācijas. Savukārt Kijiva norāda, ka tai nav informācijas par karavīru padošanos, un Ukrainas spēki uzstāj, ka tie turpina cīnīties. (BBC)
Kreiseris "Moskva" februārī kļuva bēdīgi slavens, kad tas uzaicināja Ukrainas robežsargus Čūsku salā padoties, bet viņi atteicās to darīt. https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-kreiseris-moskva-sasauts-ar-divam-ukrainas-raketem.d?id=54245912
Labrīt, cienījamie portāla "Delfi" lasītāji! Turpinām sekot visām ar Krievijas iebrukumu Ukrainā saistītajām aktualitātēm teksta tiešraidē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Krievija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form