'Draugi' Kolektīvās drošības līguma organizācijā

Krievijas lielākie draugi - Irāna, Ķīna, Ziemeļkoreja?
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Kolektīvās drošības līguma organizācija (KDLO) tika izveidota īsi pēc PSRS un jau minētās Varšavas pakta valstu alianses izjukšanas, lai turpinātu uzturēt pretspēku NATO. Tieši šīs organizācijas struktūra un militārais potenciāls arī tiek uzskatīts par tuvāko līdzinieku Ziemeļatlantijas līguma valstu blokam.

To 1992. gada 15. maijā dibināja Krievija, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna. Nākamajā gadā tai pievienojās vēl Azerbaidžāna, Baltkrievija un Gruzija, taču šobrīd Gruzija, Uzbekistāna un Azerbaidžāna organizāciju ir pametušas.

Lai gan Krievija ilgstoši centusies stiprināt organizācijas militārās spējas, tā bieži saskārusies ar pārējo dalībvalstu neieinteresētību un neuzticību.

Pērn "The Moscow Times" atzīmēja, ka KDLO divas spēcīgākās militārās vienības ir Centrālāzijas reģionālā ātrās reaģēšanas vienība, kurā ietilpst 5000 karavīri, kuri kaujas gatavībā var būt piecu dienu laikā, kā arī Kopējā ātrās reaģēšanas vienība, kurā ir 20 000 karavīru. Lielāko daļu no tiem veido pašas Krievijas armijas daļas.

Tomēr arī šo spēku izmantošana (vai precīzāk - tieši neizmantošana) jau raisījusi neapmierinātību pašā organizācijas iekšienē.

Sašutis par Krievijas atbalstīto Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva gāšanu 2010. gada aprīlī, Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko paziņoja: "Kas gan tā par organizāciju, ka vienā no dalībvalstīm notiek asinsizliešana, un nekonstitucionāls apvērsums, bet tā stāv klusu?" Savu protestu Lukašenko izrādīja, piešķirot Bakijevam Baltkrievijas pilsonību.

Tāpat portāls "Eurasianet" atgādina, ka KDLO ģenerālsekretārs Nikolajs Bordjuža bija spiests atzīt, ka ātrās reaģēšanas spēkus bijis nepieciešams ievest Kirgiztānā 2010. gada vasarā, kad Uzbekistānas robežas tuvumā uzliesmoja etniskie nemieri, tika izsludināta ārkārtas situācija un Uzbekistāna kaimiņvalstī ieveda savus militāros spēkus.

Neapmierinātību par organizācijas nespēju ātri reaģēt vēl pirms mēneša pauda arī Tadžikistāna. Īsi pēc tam, kad Bordjuža paziņoja, ka organizācija īsā laikā spēj nodrošināt miera spēkus, kuri gatavi darbam arī Ukrainā, Tadžikistāna pauda neapmierinātību, ka tā pārāk gausi reaģē uz nepieciešamību sargāt tās robežu ar Afganistānu, no kuras valstī ieplūst islāma kaujinieki.

Kāds avots tadžiku robežsardzē vācu medijam "Deutsche Welle" vēl aprīļa sākumā norādīja, ka solītās saistības līdz šim izpildījušas vienīgi Baltkrievija un Armēnija, kuras piegādājušas ekipējumu un transportlīdzekļus, kamēr no pārējām KDLO dalībvalstīm nav saņemts nekas.

Tags

Albānija Armēnija Azerbaidžāna Baltkrievija Bulgārija Čehoslovākija Gruzija Kazahstāna Kirgizstāna Krievija NATO Padomju Savienība Polija Rumānija Tadžikistāna Ungārija Uzbekistāna

Comment Form