Labākie draugi Eiropā - populisti un Serbija

Krievijas lielākie draugi - Irāna, Ķīna, Ziemeļkoreja?
Foto: Reuters/Scanpix

Vairākkārt izskanējis, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķis ir sagraut Eiropas Savienību no iekšienes. ES sabrukums ļautu tai vieglāk iekarot ekonomiskās un politiskās ietekmes sfēras atsevišķās valstīs, kas valstu savienībā nav izdarāms.

Tomēr par spīti dominējošajai propagandai Kremļa apmaksātajās raidsabiedrībās "RT" un "Sputnik", kuru veidotie sižeti pieejami dažādās valodās jau gandrīz visā Eiropā, kā arī bieži izskanošajiem dažādu Eiropas valstu politiķu nosodījumiem par sankcijām pret Krieviju, ES politika attiecībā pret lielo Austrumu kaimiņu pagaidām ir nelokāma.

Jāatzīmē, ka neviena atsevišķa ES valsts nav izteikusi simpātijas Putina politikai, kā arī visas kā viena ir pievienojušās Ukrainas konflikta dēļ tai noteiktajām sankcijām, lai gan juridiski tās varētu nepievienoties, ja atbalstītu Krieviju.

Līdz šim simpātijas pauduši tikai atsevišķi galēji labējie, kā arī populistiskākie ES valstu politiķi.

Viens no redzamākajiem ir Čehijas prezidents Milošs Zemans, kura tuvākie partneri ir ar Krieviju saistīti uzņēmēji. Viņš vairākkārt nosodījis sankcijas, norādot, ka tikai Ukraina ir vainīga pie tās teritorijā notiekošā konflikta.

Pret sankcijām un NATO klātbūtnes pieaugumu Austrumeiropā izteicies arī Slovākijas premjers Roberts Fico, kurš vienlaikus paudis apbrīnu Putina īstenotajai politikai. Portāls "Voxeurop" atzīmē, ka Fico visticamāk ir uzķēries uz Krievijas prezidenta patiešām labi izkopto spēju veidot personīgi siltas un komplementāras attiecības.

Krievijas politiku par sev tuvu uzskata arī Ungārijas premjers Viktors Orbans, kurš pērn paziņoja, ka Putina piemēram vajadzētu sekot arī citiem.

Līdzīgi atsevišķiem Kipras un Grieķijas politiskajiem līderiem, arī Orbana politika balstās idejās, ka ekonomiski grūtos laikos var pievērt acis uz starptautisko likumu pārkāpšanu un cilvēktiesību neievērošanu, ja vien sadarbība dod pozitīvu ekonomisko efektu.

Krievijas lielākie draugi - Irāna, Ķīna, Ziemeļkoreja?
Foto: AFP/Scanpix

Kamēr ES šāda politika gūst atbalstu tikai noteiktu grupu vidū, bet nevienā parlamentā vairākumu tomēr negūst, Balkānu vadošā valsts Serbija ne tikai atbalsta Krieviju, bet pat sliecas identificēties ar to, vēsta "Pravda.ru".

Tiesa, pat "Euobserver" atzīmē, ka Serbijas parlamentā šobrīd ir tikai pro-eiropeiskas partijas, un valstī pēdējo gadu laikā notikušas krasas pārmaiņas, centriski labējām partijām nomainot ultralabējās partijas.

Tomēr vēsturiskā saikne ar PSRS, tradicionāli ciešā Krievijas un Serbijas militārās elites sadarbība, sabiedrībā valdošā nepatika pret NATO, kā arī Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera šogad izskanējušais paziņojums, ka ES tālāka paplašināšanās notiks ne ātrāk kā 2020. gadā Serbijai varētu likt pārdomāt savas prioritātes.

Viens no lielākajiem investoriem valstī jau šobrīd ir Ķīna, kura Serbijā saskata potenciālu vieglāk sasniegt Eiropas tirgu, norāda "Euobserver".

Tikmēr Krievijai jau šobrīd caur "Gazprom Neft"" un "Lukoil" pieder monopols valsts enerģijas sektorā. Turklāt tā ir lielākais Serbijas atbalstītājs Kosovas jautājumā, kā arī noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumu, ievērojami atvieglojot tirgošanos salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm.

Tags

Albānija Armēnija Azerbaidžāna Baltkrievija Bulgārija Čehoslovākija Gruzija Kazahstāna Kirgizstāna Krievija NATO Padomju Savienība Polija Rumānija Tadžikistāna Ungārija Uzbekistāna

Comment Form