Krievijas mediji informācijas kampaņās manipulēšanai izmanto 'vienkāršo' cilvēku viedokļus, secināts pētījumā
Foto: AFP/Scanpix

Lai manipulētu ar sabiedrību, Krievijas masu mediji Ukrainas krīzes laikā izmantojuši visdažādākās manipulatīvās tehnikas, piemēram, "vienkāršo" cilvēku viedokļu atspoguļošanu ziņās, secināts pētījumā "Krievijas informācijas kampaņas manipulatīvās tehnikas". Pētījumu pēc NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pasūtījuma veica Starptautisko pētījumu centrs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Krievijas informācijas kampaņas manipulatīvās tehnikas" aptver daļu no plašāka pētījuma "Eiroatlantiskā vērtīborientācija un Krievijas stratēģiskā politiskā komunikācija eiroatlantiskajā telpā", kas tiks noslēgts šā gada jūlijā.

Pētījuma "Eiroatlantiskā vērtīborientācija un Krievijas stratēģiskā komunikācija eiroatlantiskajā telpā" mērķis bija identificēt veidus, kā Krievija ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību ietekmē eiroatlantiskās vērtības un pārdefinē demokrātijas, patriotisma, nacionālisma, cilvēktiesību, vārda brīvības un citu vērtību nozīmi eiroatlantiskajā telpā dažādos sabiedrības grupu šķērsgriezumos Ukrainas krīzes laikā.

Pētījuma gaitā tikušas identificētas 22 Krievijas īstenotas informācijas kampaņas manipulatīvās tehnikas. Kā vienu no manipulatīvās tehnikas veidiem eksperti min vienkāršošanu, proti, vienkāršošana noved pie vienkārša skatījuma un vienkāršotas izpratnes par kompleksiem procesiem un jautājumiem, neskartus atstājot sarežģītus jautājumus un būtiskas detaļas.

Tāpat Krievijas informatīvajā telpā plaši tiekot izmantoti viltus eksperti, kuru izmantošana ziņu atspoguļojumā sniedzot sajūtu par viedokļu daudzveidību, kas tomēr neatbilst patiesībai, jo tikai papildina varas iestāžu vēstījumu. Tāpat tiekot izmantota "klusuma tehnika", ja notikuma atspoguļošanā trūkst kāda būtiska aspekta. Šī tehnika tiek pielietota, ja atsevišķi notikuma galvenie elementi netiek aktualizēti. Kā norāda pētnieki, izteiksmīgs piemērs ir izvairīšanās no ekonomisko sankciju saistīšanas ar situāciju Ukrainā.

Atkārtošanas tehnika analizētajos TV kanālos tikusi izmantota tad, kad viena un tā pati vēsts tiek atkārtota vairākas reizes vienā ziņu programmā tās pašas vai citu ziņu kontekstā. Šāda tipa atkārtojums var notikt vairāku dienu garumā, un izteiksmīgs piemērs tam bijusi vēsts par it kā notikušu uzticēšanās zudumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Eksperti secinājuši, ka tiek izmantota arī autoritātes tehnika. Šāda tehnika izpaužas tajos gadījumos, kad personas vai institūcijas, kuras bauda augstu uzticēšanās, popularitātes un cieņas līmeni sabiedrībā, tiek izmantotas ziņu atspoguļojumā. Piemēram, daudzu ziņu izplatīšanai tiek izmantots Krievijas prezidents Vladimirs Putins kā augstākais un, visticamāk, visefektīvākais autoritātes avots. Viņš komentē jebkuru jautājumu, kas tiek uzskatīts par svarīgu, savukārt citu autoritāšu - ministru vai nozaru institūciju izmantošana ir atkarīga no hierarhijas un nepieciešamības pastiprināt oriģinālo vēstījumu.

Pseidorealitātes tehnika Krievijā bijusi vērojama gadījumos, kad viedokļu daudzums nesniedz pietiekami daudz skata punktu, lai radītu sajūtu par patiesu viedokļu daudzveidību. Šādu tehniku pamatā lieto, lai kritizētu Ukrainu vai Rietumus par pluralitātes trūkumu. Gadījumus, kad viena no pusēm tiek apzīmēta kā upuris, nesniedzot kontekstu, pētnieki nosaukuši par viktimizācijas tehniku. Šādas tehnikas pielietošanas gadījumā ir grūtības objektīvi izvērtēt, kurš ir upuris, kurš - uzbrucējs. Savukārt parauga tehnikas ietvaros tiekot atspoguļots kāds cilvēks kā paraugs, kā rīkoties konkrētās situācijās.

Morālais pārākums Krievijas TV sižetos tiekot sasniegts salīdzināšanas rezultātā. Izteiksmīgs piemērs esot Krievijas salīdzināšana ar Rietumiem, radot sajūtu, ka Krievija ir morāli pārāka par Rietumiem. Krievijas TV popularizējot vienus sociālos tīklus, kontus un mirkļbirkas, bet citus lietotājus diskreditējot. Krievijas TV lietojot arī "liecības tehniku", kas attiecas uz citātu lietošanu no dažādiem avotiem - gan no autoritātēm, gan "parastiem" cilvēkiem, lai atbalstītu vai noliegtu iecerēto vēstījumu. Krievijā tiekot izmantota arī "apzīmēšanas tehnika", piemēram, teroristiskie grupējumi Ukrainā tiek dēvēti par separātistiem un Krimas pārvaldes pārstāvjus dēvē par Krimas valdību, savukārt Ukrainas labējie spēki tiek salīdzināti ar nacistiem.

Pētnieki secinājuši, ka Krievijas informācijas kampaņās starp izmantotajiem avotiem ir tā dēvēto "vienkāršo" cilvēku viedokļi. Tādējādi tiek radīta sajūta par vienkāršās sabiedrības skatījumu. Visbiežāk šis "vienkāršais" cilvēks, kas pauž savu viedokli, ir pārstāvis no tuvējās apkārtnes un rada iespaidu, ka zina, kā notikumi risinājušies patiesībā.

Runājot par nākotni, Krievija tiek portretēta kā viens no galvenajiem spēlētājiem pasaulē, kas dara visu, lai nākotne virzītos "pareizajā" virzienā.

Pētnieki veica četru gadījumu analīzi un pētīja ziņas par pasažieru aviolaionera "MH 17" notriekšanu, ekonomisko sankciju noteikšanu, humāno konvoju no Krievijas uz Ukrainu un Minskas sarunas par pamieru.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krievija Minska NATO Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form