Likums, kas var tikt vērsts pret jebkuru ārvalstu organizāciju, kura izpelnījusies apsūdzības "valsts drošības" apdraudēšanā, rada "nopietnu satraukumu", atzina ombudsmene.
Cilvēktiesību aktīvisti brīdina, ka Putina sestdien parakstītais likums ir kārtējais Maskavas solis centienos apslāpēt pilsonisko sabiedrību. Nosodījumu likumam paudušas arī Eiropas Savienība un ASV.
Likuma izplūdušajos formulējumos nav dota "precīza juridiska definīcija" tam, kāpēc kāda organizācija būtu aizliedzama, norādīja Pamfilova, kuru amatā ir iecēlis Krievijas parlaments. Viņas pilnvarās ietilpst cilvēktiesību situācijas uzraudzība.
"Juridiskais pamats, lai noteiktu, ka [kāda organizācija] rada draudus Krievijas Federācijas konstitucionālajam pamatam, aizsardzībai vai valsts drošībai, nav konkretizēts," teikts ombudsmenes paziņojumā.
Ģenerālprokuratūrai piešķirtās pilnvaras atzīt organizācijas par nevēlamām bez tiesas lēmuma ir pretrunā ar Krievijas konstitūciju, norādīja Pamfilova, paužot kritiku arī tam, ka atzinumu nevar pārsūdzēt.
Atbilstoši jaunajam likumam varasiestādes var aizliegt ārvalstu nevalstiskās organizācijas, bet Krievijas pilsoņus, kas tajās strādā, apcietināt uz sešiem gadiem.
Krievijā pilsoniskās sabiedrības organizācijām tiek piegrieztas skrūves kopš Putina pēdējās ievēlēšanas prezidenta amatā. Cita starpā ir pieņemts likums, kas varasiestādēm vietējās nevalstiskās organizācijas ļauj pasludināt par "ārvalstu aģentiem", ja tās saņem ārvalstu finansējumu.
Putina atbalstītāji skaidro, ka likums par "nevēlamajām" organizācijām ir iecerēts, lai nepieļautu Rietumu inscenētu revolūciju pret Kremli.
Tiesa gan, Putina kritiķi norāda, ka bijušais VDK aģents izmanto apsūdzības par ārvalstu iejaukšanos, lai vēl stingrāk satvertu varas grožus un gādātu, lai neliela viņa korumpēto sirdsdraugu elite var ar vērienu vairot savas bagātības.
Krievijas Valsts domes Liberāldemokrātiskās partijas frakcijas deputāts Valērijs Zločevskis lūdzis prokuratūru pārbaudīt organizācijas, kuras viņš uzskata par nevēlamām, pirmdien ziņoja radiostacija "Eho Moskvi".
Zločevskis pieprasījis pārbaudīt četras organizācijas - Kārnegī fondu, "Transparency International", "Human Rights Watch" (HRW) un "Starptautiskais memoriāls".
HRW Krievijas programmu direktore Tatjana Lokšina deputāta pieprasījumu nodēvēja par "nejēdzīgu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
