"Mēs to neratificēsim, ja nebūs atrunāta saistība starp stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem un pretraķešu aizsardzību," tiekoties ar savu Bulgārijas kolēģi, uzsvēra Krievijas Valsts domes spīkers.
Šādu nostāju augstā amatpersona pamatoja ar uzskatu, ka Vašingtonas plāni izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmas daļas tādās valstīs kā Bulgārija ir "īpaši satraucoši" Krievijai.
Analītiķi savukārt norāda, ka Maskavas pastāvīgā prasība skaidri definēt atbruņošanās un pretraķešu aizsardzības sistēmu saistību ir galvenā problēma, kādēļ līdz šim abas lielvaras vēl nav panākušas vienošanos par dokumentu, kam būtu jāstājas 1991.gadā noslēgtā Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līguma (START) vietā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
