Eiropas Savienības (ES) paplašināšana, uzņemot tajā bijušās PSRS Baltijas republikas, padarījusi sarežģītāku Krievijas dialogu ar ES, šādu viedokli izdevumam "Vremja novostej" paudis jaunais Krievijas pastāvīgais pārstāvis Briselē Vladimirs Čižovs, kuru pirmdien šajā amatā iecēla prezidents Vladimirs Putins.
Viņaprāt, Baltijā tiek pārkāptas nacionālo minoritāšu tiesības, slavināts nacisms, ir izskanējuši mājieni par teritoriālām pretenzijām pret Krieviju un tas vieš neskaidrības sadarbības procesos ar ES.

"Jā, paplašinātā ES, kurā ir 25 valstis, Krievijai kļuvusi par sarežģītāku dialoga partneri," paziņojis Čižovs. "Mēs brīdinājām "veco" ES, kurā bija 15 dalībvalstis, par zināmiem sarežģījumiem ar bijušajiem mūsu līdzpilsoņiem, jo ES taču darbojas pēc konsensa principa. Toreiz mēs paudām cerības, ka veco Eiropas tradīciju svētīgā iedarbība viņiem varētu nākt par labu. Līdz šim tas gan vēl nav noticis, bet nezaudēsim cerības."

Čižovs, kas līdz tam bija Krievijas ārlietu ministra vietnieks, skāris arī jautājumu par par Igaunijas Ārlietu ministrijas paziņojumu, ka ES atbalsta Igaunijas nostāju attiecībā uz robežlīgumiem ar Krieviju, kurus Maskava atteikusies ratificēt.

"Mēs pārbaudījām - apgalvojums, ka ES gandrīz vai bez ierunām atbalstot Igaunijas versiju par situāciju ar robežlīgumiem, neatbilst patiesībai. ES atzīmējusi, ka runa ir par nepārprotamu divpusējo attiecību jautājumu, izteikusi nožēlu, ka radusies šāda situācija, un novēlējusi abām pusēm pēc iespējas drīzāk to atrisināt," paziņojis Krievijas politiķis.

Runājot par visiem robežlīgumiem ar Baltijas valstīm kopumā, Čižovs izteica viedokli, ka šobrīd līgumu liktenis gan ar Latviju, gan Igauniju esot "vienlīdz neapskaužams".

"Faktiski Rīga un Tallina gājušas vienu ceļu ar dažām variācijām. Latvijā bēdīgi slavenā vienpusējā deklarācija radās kā valdības darbības auglis, savukārt Igaunijā valdība ārlietu ministra personā parakstīja ar mums līgumus, bet pēc tam parlamenta opozīcija izgāza ratifikāciju ar divu balsu pārsvaru," sacījis Krievijas pārstāvis Eiropas Savienībā. "Es negribētu iejaukties Igaunijas iekšējās lietās, bet man šķiet, ka būtu bijis loģiskāk atlikt balsošanu un pastrādāt ar opozīciju, taču Tallina izraudzījās citu ceļu - forsēt lēmumu. Tur pēc dažām dienām sasauca parlamenta ārkārtas sēdi un ratifikācijas likumā iekļāva pazīstamo iebildi, kas ļāva arī opozīcijai atbalstīt šo likumu. Bet igauņi taču tā priecājās, ka apsteiguši latviešus šajā skrējienā - un nu viņi noslīdējuši atpakaļ."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit