Militāro neveiksmju un sankciju izraisītā potenciālā politiskā nestabilitāte Krievijā raisa diskusijas par iespējamu Krievijas teritoriālu sairšanu, taču šāda iespējamība šobrīd ir vērtējama kā mazticama, analizē Latvijas Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Lai gan atsevišķās teritorijās, piemēram, Ziemeļkaukāzā un nacionālajās republikās pastāv pretestības iedīgļi, sevišķi balstoties uz etnoreliģiskajām atšķirībām no pārējās valsts, kopumā Krievijas reģioni ir cieši saistīti ar valsti un no tās atkarīgi gan finansiāli, gan enerģētiski, teikts SAB publikācijā.
"Būtiski, ka reģioniem arī trūkst politiskās patvaldības instrumentu un pieredzes. Reģionu vadība ir pakļauta Maskavai, kas ierobežo reģionu spēju rīkoties autonomi. Prasības pēc autonomijas vai pat neatkarības var aktualizēties tad, ja Maskavas pozīcijas vājinātos, piemēram, iekšpolitisku cīņu rezultātā, kas arī ietekmētu izlūkošanas un drošības dienestu spējas kontrolēt vietējos iedzīvotājus," minēts tekstā.
Arī apvērsuma iespējamība zema
SAB vērtējumā, arī apvērsuma iespējamību pret Vladimiru Putinu ir vērtējama kā zema.
"Esošā konkurence un nesaskaņas starp grupām, kas saistāma ar politisko oportūnismu, faktiski notiek izveidotās sistēmas ietvaros, bet neapdraud stratēģisko politisko kursu vai sistēmas pastāvēšanu. Pašlaik elites mēģina izvairīties no atbildības uzņemšanās par neveiksmēm, un uz šī fona agresīvā kara aizstāvji cenšas vairot savu politisko kapitālu un ietekmi ne tikai karalaukā, bet arī iekšpolitiski. Turpretī Krievijas Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki ir padarīti par galvenajiem grēkāžiem, kas vājina viņu pozīcijas un padara viņus par pievilcīgu mērķi citu oportūnistu ambīcijām," secina dienestā.
Pašreizējos apstākļos elites aprēķinos sacelšanās pret režīmu ir pārāk riskanta, lai būtu attaisnojama. Lai nezaudētu savas pozīcijas un piekļuvi resursiem, elite kopumā spiesta pielāgoties situācijai, tostarp konsolidējoties ap Putinu. Tomēr, kā norāda SAB, elites aprēķinu varētu mainīt Krievijas neveiksmes kaujas laukā, elitei nevēloties nonākt zaudētājos.
"Elites rīcību var ietekmēt arī strauja Putina veselības stāvokļa pasliktināšanās, kas ietekmētu viņa spējas vadīt valsti, taču pašlaik nav pamata pieņemt, ka viņa veselības stāvoklis būtu tāds, kas apdraudētu režīma stabilitāti," uzsver SAB.
Arī plaši sabiedrības nemieri pašlaik Krievijā nav gaidāmi, jo Kremlis pēdējos gados ir agresīvi apspiedis jebkādu politisko opozīciju un neatkarīgos medijus. Sabiedrība tiecas pielāgoties situācijai, lai neizsauktu režīma pretreakciju, analizē birojā.
Krievijas izdevumi pārsniedz ieņēmumus
Ekonomiski Krievijas izdevumu sāk pārsniegt ieņēmumus, un sagaidāms, ka šī tendence turpināsies vairākus gadus.
"Lai to kompensētu, Krievija ir veikusi līdzekļu uzkrājumus, kā arī pastāv iespēja mobilizēt ekonomikas resursus. Tas Krievijai paver iespējas segt zaudētos ienākumus, vienlaikus apdraudot ekonomikas tālāku attīstību," secina SAB.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
