Ķīnas un Krievijas izlūkdienesti darbojas agresīvi, lai ASV iegūtu slepenu informāciju, un viņu operāciju vēriens jau līdzinās tam līmenim, kāds tas bija "Aukstā kara" gados, norādīja Makonels.
Jaunais likums arī palīdzēs izlūkdienestiem atklāt teroristu organizāciju struktūras, kas ASV var tikt aktivizētas teroristu mērķu realizēšanai, bet patlaban aktīvu darbību neveic.
Pirms došanās brīvdienās ASV Kongress steigā pieņēma Amerikas aizsardzības likumu, tādējādi novēršot trūkumus izlūkdienestu darbu regulējošajos juridiskajos aktos, par ko Makonels iepriekš bija brīdinājis likumdevējus.
Tagad daudzi kongresmeņi sāk iebilst pret steigā pieņemto likumu. Izlūkdienestiem tas piešķir plašas pilnvaras bez tiesas ordera iejaukties komunikācijā, kas notiek starp cilvēkiem ASV un ārzemēs - noklausīties telefonsarunas un pārtvert elektroniskā pasta vēstules.
Jaunā likuma galvenā priekšrocība ir tā, ka izlūkiem ļauj atklāt komunikāciju no ārzemēm ar tā saucamajām "guļošajām teroristu grupām" - organizācijām, kas uz laiku aktīvu darbību pārtraukušas, norādīja Makonels.
Demokrāti patlaban sliecas ierobežot pārāk plašās izlūkdienestu pilnvaras, bet Makonels un ASV virsprokurora vietnieks Kenets Vainstains vēlas, lai Kongress izlūkdienestu jomu regulējošos likumos ieviestu vēl jaunas izmaiņas, tādējādi izlūkdienestu darbu padarot efektīvāku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
