Premjerministri apliecinās cieņu arī Padomju Savienības iedzīvotājiem, kas tika nogalināti Staļina represijās un Katiņas mežā apglabāti līdzās poļu virsniekiem.
Padomju drošības dienests NKVD noslepkavoja poļu virsniekus, kas padomju gūstā nonāca 1939.gadā, Sarkanajai armijai iebrūkot Polijā. Kaut arī poļu masveida slepkavošana notika vairākās vietās, Katiņa kļuvusi par galveno padomju režīma pastrādāto zvērību simbolu.
Katiņas traģēdija joprojām ir viens no strīdus jautājumiem Polijas-Krievijas attiecībās.
Krievijas tiesas atsakās atsākt izmeklēšanu Katiņas lietā, bet Polijas puse uzstāj, lai visiem materiāliem par poļu karavīru masveida slepkavošanu tiktu noņemts slepenības zīmogs.
Lai gan kopš Padomju Savienības sabrukuma uz Katiņas mežu Krievijas rietumu daļā devušies vairāki Polijas līderi, tostarp arī pašreizējais prezidents Lehs Kačinskis 2007.gadā, visi iepriekšējie apmeklējumi bijuši neoficiāli.
Slaktiņš bija aizliegts temats gan Padomju Savienībā, gan Polijā līdz komunisma sabrukumam 1989.gadā, kad padomju līderis Mihails Gorbačovs beidzot atzina, ka par noziegumu ir atbildīgs Staļins.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
