"Publicētie materiāli, kuri daudzus gadus glabājās slepenos arhīvos ne tikai atklāj šīs briesmīgās traģēdijas apmērus, bet arī liecina, ka Katiņas noziegums tika veikts pēc Staļina un citu toreizējo Padomju Savienības vadītāju tieša norādījuma," teikts paziņojumā, ko Valsts dome piektdien dienas pirmajā pusē pieņēma principā, bet galīgais balsojums ir plānots vakarpusē.
"Oficiālajā padomju propagandā atbildība par šo ļaundarību tika pierakstīta nacistiskajiem noziedzniekiem. Šī versija ilgus gadus izraisīja poļu tautas dusmas, apvainojumu un neuzticēšanos," sacīts paziņojumā.
Termins "Katiņas noziegums" nozīmē gandrīz 22 tūkstošu Polijas pilsoņu nošaušanu 1940.gada aprīlī un maijā, kuri bija ieslodzīti dažādās PSRS Iekšlietu tautas komisariāta nometnēs un cietumos. Katiņa ir tikai viena no vairākām vietām, kur tika nošautas padomju gūstā esošās Polijas militārpersonas, bet tieši šeit 1943.gadā pirmoreiz tika atrasti viņu masu kapi.
Polija ir pieprasījusi, lai Krievija atzītu Katiņā notikušās masu slepkavības un pasludinātu tās par noziegumu pret cilvēci un ir paziņojusi, ka ikviens dzīvi palikušais, kas ir atbildīgs par šiem noziegumiem, būtu jātiesā.
Padomju līderis Mihails Gorbačovs Padomju Savienības vainu masu slepkavībās atzina tikai 1990.gadā, pārtraucot desmitiem gadu ilgušās PSRS propagandas melus, kas šajās slepkavībās vainoja Hitlera Vāciju. Tomēr 2004.gada septembrī, pēc 14 gadu ilgas izmeklēšanas, Krievijas militārā prokuratūra atteicās atzīt Katiņā pastrādātos noziegumus par kara noziegumiem vai noziegumiem pret cilvēci.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
