Krimā valda bailes un ir atgriezusies padomju pagātne, atklāj Čubarovs
Foto: DELFI

Pēdējā gada laikā ir apstiprinājušās "pašas drūmākās prognozes" – Krievijas anektētajā Krimas pussalā turpinās represijas, kas ir vērstas uz to, lai maksimāli apklusinātu Krimas sabiedrību, intervijā Kijevā portālam "Delfi" pastāstīja Krimas tatāru līderis Refats Čubarovs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Okupētajā pussalā ir pilnībā ierobežota vārda brīvība, nav neviena masu informācijas līdzekļa, kas varētu paust no varas atšķirīgu viedokli, klāsta politiķis. Redzamākie Krimas tatāru pilsoniskie aktīvisti (trīs aktīvisti un četri ticīgie), tai skaitā Krimas tatāru Medžlisa priekšsēdētāja vietnieks ir apcietinājumā, 28. oktobrī Ukrainas galvaspilsētā notikušā sarunā atklāja Čubarovs.

"Mēs atgriežamies padomju laikos," Čubarovs raksturo Krimā notiekošo. Viss Krimas tatāru kopienas sabiedriskais īpašums ir konfiscēts – gan biroji Simferopolē, gan automašīnas. Katru nedēļu pie vairākiem kopienas locekļiem varasiestādes bez redzamiem iemesliem veic kratīšanas – politisku un reliģisku apsvērumu dēļ, stāsta Ukrainas parlamenta deputāts.

Mēs atgriežamies padomju laikos. Refats Čubarovs

Krimas tatāri diktatora Josifa Staļina laikā piedzīvoja gandrīz pilnīgu tautas deportāciju no Krimas pussalas. Atgriezties dzimtajā zemē Krimas tatāri varēja vien PSRS sabrukuma laikā. Ukrainai piederošās pussalas okupācija 2014. gada martā daudziem Krimas tatāriem ir atgādinājums par drūmo pagātni.

Krimā valda bailes un ir atgriezusies padomju pagātne, atklāj Čubarovs
Foto: Reuters/Scanpix

Čubarovs sarunas laikā parāda no Simferopoles tiesas saņemtu oficiālu vēstuli, kurā tiek informēts, ka 6. oktobrī pret viņu ir notikusi tiesa, kurā viņam uz izmeklēšanas laiku piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Tas piemērojams tiklīdz viņš tiktu izdots Krievijai. Krimas tatāru līderis apsūdzēts ekstrēmismā un Krievijas teritoriālās vienības apdraudēšanā.

Dzīve paliek sliktāka; vara "apstrādā smadzenes"

Tikmēr sociālekonomiskā situācija Krimā turpina pasliktināties, bet Maskavas solītās attīstības programmas netiek realizētas. "Krievijai nav naudas savu solījumu pildīšanai," skaidro Čubarovs, tomēr cilvēki neesot gatavi protestiem.

Krievijai nav naudas savu solījumu pildīšanai. Refats Čubarovs

"Krimā valda bailes, ļaudis ļoti ātri atcerējās padomju pagātni. Tas, ko mēs uzskatījām par aizgājušu, ļoti ātri ir atgriezies," raksturo Krimas tatāru līderis.

Krimā valda bailes un ir atgriezusies padomju pagātne, atklāj Čubarovs
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Pussalas okupācijas laikā 2014. gada pavasarī ar Krievijas karogiem rokās skraidīja mazākums, bet vairums iedzīvotāju vienkārši gaidīja, kas notiks, stāsta politiķis. Klusējošais vairākums sapriecājies, kad pēc aneksijas divas trīs reizes palielinātas algas un pensijas, taču ar 2015. gada 1. janvāri viss mainījies – algas krasi samazinātas līdz Krievijas līmenim.

Ļaudis bija šokā. Bet protestēt, pieprasīt viņi vairs neuzdrošinājās. Refats Čubarovs

"Ļaudis bija šokā. Bet protestēt, pieprasīt viņi vairs neuzdrošinājās, jo pa šo pusgadu bija nostiprinājies FDD (Krievijas Federālais drošības dienests), prokuratūra, milicija," stāsta Čubarovs.

Šādā situācijā vara "maksimāli cenšas apstrādāt smadzenes", turklāt tas vadībai ir kļuvis par galveno uzdevumu – svarīgāku par ekonomiku, lai cilvēki nesāktu jautāt, kāpēc dzīve kļūst sliktāka, uzskata deputāts. Iedzīvotājus medijos visu laiku biedē ar "fašistu huntu", Krimas tatāriem un Rietumiem, viņš papildina.

Grib piespiest okupantus tērēt maksimālus resursus

Jau vairāk par mēnesi pēc pilsonisko aktīvistu iniciatīvas notiek pussalas blokāde – brīvprātīgie un Krimas tatāru aktīvisti aizšķērsojuši ceļus, kas no Ukrainas kontinentālās daļas ved uz Krimu, un neļauj pussalā ievest tirdzniecībai paredzētus pārtikas produktus, alkoholu un cigaretes.

Ar Krieviju Krimai sauszemes savienojuma nav – sakarus nodrošina prāmju un aviosatiksme.

Krimā valda bailes un ir atgriezusies padomju pagātne, atklāj Čubarovs
Foto: RIA Novosti/Scanpix

"Mēs gribam reāli ietekmēt cilvēktiesības Krimā, bet mums nav nekādu instrumentu," akcijas mērķi skaidro Čubarovs, atzīstot, ka līdz šim manāmas izmaiņas cilvēktiesību situācijā ar blokādi panākt nav izdevies.

Mūsu mērķis ir nevis sodīt cilvēkus, bet piespiest okupantus tērēt maksimālus resursus minimālo cilvēku vajadzību apmierināšanai. Refats Čubarovs

Tāpat nozīmīgi ir panākt, lai Krimas jautājums, kurš lielā mērā no dienas kārtības ir pazudis, atgriežas apritē starptautiskā līmenī un pašā Ukrainā, stāsta politiķis.

Taču vēl svarīgāk ir rosināt diskusiju par Ukrainas un Krievijas attiecībām.

"Ir pretrunas tajā, ko mēs pieprasām no Rietumu partneriem. Mēs pieprasām pilnīgas sankcijas, lidojumu aizliegumu, sakaru pārtraukšanu. Mēs gribam, lai Krievija sankciju rezultātā tiktu novājināta," skaidro Čubarovs. "Bet tajā pašā laikā pati Ukraina daudzās jomās turpina tirgoties ar Krieviju, un tagad tas ir kļuvis par diskusiju objektu," viņš pasvītro.

Tāpat tiek apspriesta iespējamā energoblokāde – līdz 85% Krimā patērētās elektrības nāk no Ukrainas, atzīmē politiķis. Akcijas dalībnieki pieprasa samazināt energopiegādes saskaņā ar noteiktu grafiku, tā, lai neciestu un būtu laiks sagatavoties slimnīcām un citiem cilvēku dzīves nodrošināšanai svarīgiem objektiem.

"Mūsu mērķis ir nevis sodīt cilvēkus, bet piespiest okupantus tērēt maksimālus resursus minimālo cilvēku vajadzību apmierināšanai," paskaidro Čubarovs.

Ar karu Krimu neatgūt

"Mēs neesam naivi, mēs saprotam, ka ar pilsonisko blokādi Krimu nav iespējams deokupēt. Krievijas karavīri no turienes nebēgs, tāpēc ka kāds to bloķē," atzīst politiķis, norādot, ka tiek darīts viss, lai Krimas jautājums nepazūd no dienas kārtības.

Krimā valda bailes un ir atgriezusies padomju pagātne, atklāj Čubarovs
Foto: AP/Scanpix

"Ar karu Krimu neatgūt," viņš norāda, skaidrojot, ka pussalas atbrīvošanu varētu panākt ar vairākiem savstarpēji saistītiem faktoriem.

Starp tiem ir pret Krieviju vērsto starptautisko sankciju turpināšana un pastiprināšana. Būtu vēlams sankcijas papildināt ar tādiem instrumentiem kā Krievijas naftas embargo un banku norēķinu sistēmas SWIFT atslēgšana, uzskata Krimas tatāru līderis.

Mēs neesam naivi, mēs saprotam, ka ar pilsonisko blokādi Krimu nav iespējams deokupēt. Refats Čubarovs

Tāpat ir jāstiprina Ukrainas kaujasspējas. Lai gan gada laikā armija ir spērusi grandiozu soli, no "nekā" kļūstot par "kaut ko", Ukrainas vienotību nevar nosargāt bez moderniem ieročiem, kuru Ukrainas spēkiem trūkst, analizē Čubarovs.

Ne mazāk nozīmīgas ir Ukrainas iekšējās izmaiņas – cīņa pret korupciju un tiesu sistēmas sakārtošana, ko gaida tauta, atzīmē deputāts.

Krievijas kardināla pavājināšanās varētu nozīmēt Krimas atgūšanu. Taču, ja Rietumu pasaule nespēs panākt vienotību, Krievija var iet tālāk, cenšoties realizēt savas intereses caur citām Eiropas teritorijām, paredz Čubarovs.

Turcija – Krimas tatāru draugs

Turcija ir īpaši izceļama kā Krimas tatāru palīgs un aizstāvis, skaidro Čubarovs, atbildot uz "Delfi" jautājumu par augstu Turcijas amatpersonu pausto atbalstu Krimas tatāriem un solījumiem tos nepamest nelaimē īsi pēc pussalas aneksijas.

Lai gan pastāv liela atšķirība starp vārdiem un reālām iespējām, Krimas tatāru tiesību apspriešana ar Krieviju Turcijas vadībā lielā mērā ir "drošības garantija", viņš skaidro. "Mēs nezinām, cik neizturama būtu Krievijas attieksme pret Krimas tatāriem, ja šī tēma netiktu pacelta starptautiskās un cita līmeņa sarunās ar Krieviju," norāda Čubarovs.

Mēs nezinām, cik neizturama būtu Krievijas attieksme pret Krimas tatāriem, ja šī tēma netiktu pacelta starptautiskās un cita līmeņa sarunās ar Krieviju. Refats Čubarovs

"Es zinu ļoti daudzu sarunu detaļas, kas notiek starp Turcijas un Krievijas politiķiem. Mēs bieži tiekamies ar Turcijas vadību. Es gribu atzīmēt, ka nereti Krimas tatāru tēma kļūst par vienu no asāk apspriestajām un šai ziņā Turcija dažkārt pat iet, iespējams, uz kādiem zaudējumiem sev attiecībās ar Krieviju," apgalvo politiķis, paskaidrojot, ka Turcija no Krievijas saņem vairāk nekā 60% patērētās dabasgāzes, turklāt Ankara saskaras ar virkni problēmām saistībā ar konfliktu Sīrijā un Irākā.

Čubarovs uzsver, ka 20 mēnešu okupācijas laikā Krimā ir bijušas tikai divas starptautiskas delegācijas cilvēktiesību jautājumos – Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks un Turcijas neoficiālā cilvēktiesību ekspertu un eksdeputātu delegācija.

Krimā valda bailes un ir atgriezusies padomju pagātne, atklāj Čubarovs
Foto: Reuters/Scanpix

Abu delegāciju sagatavotie ziņojumi bijuši nepatīkami Krievijai. Maskava uz tiem atbildēja ar kritiku, ka eksperti "nav spējuši saskatīt pozitīvo", akcentē Krimas tatāru politiķis.

Krimas tatāru līderu prasība ir pastāvīgas starptautiskas cilvēktiesību misijas klātbūtne Krimā, taču Krievija uzstāj, ka problēmu anektētajā teritorijā nav. "Atzīstiet Krimu par Krievijas daļu un mēs ielaidīsim jebkuru misiju," Maskavas nostāju raksturo Čubarovs.

Vēstīts, ka Ukraina pēdējo nepilnu divu gadu laikā ir piedzīvojusi dramatiskus notikumus. 2014. gada sākumā plašos tautas protestos tika gāzts prezidents Viktors Janukovičs.

Tam sekoja Krievijas spēku īstenotā Krimas pussalas okupācija un aneksija, kā arī asiņainais karš Ukrainas austrumos, kur Kremļa atbalstītas un apbruņotas grupas sagrāba atsevišķas teritorijas Doņeckas un Luhanskas apgabalos.

Reaģējot uz Krimas nelikumīgo aneksiju, Eiropas Savienība (ES) un citas Rietumu valstis vērsa pret Krieviju un tās amatpersonām ekonomiskās sankcijas un ceļošanas aizliegumus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Konflikts Ukrainā Krievija Krima Krimas tatāri Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form