Krimas prokuratūra valsts interesēs iesniegusi prasību Kijevas saimnieciskajai tiesai, lūdzot atzīt par spēkā neesošu pavēli un rīkojumu par īpašuma atsavināšanu un Krimas pansionāta "Glicīnija" (bijusī Leonīda Brežņeva vasarnīca "Oreanda") pirkšanas un pārdošanas līgumu, ziņo resora preses dienests.
"Glicīniju" tika plānots izmantot par Krievijas prezidenta Vladimira Putina oficiālo rezidenci Krimā. Pansionāts, kas izvietots aptuveni 20,4 hektārus lielā teritorijā, tika pārdots aptuveni par 15 miljoniem dolāru (8,4 miljoni latu) 2004.gada novembrī. Krievija jau samaksājusi apmēram 30% vasarnīcas vērtības divu miljonu dolāru apmērā un noformējusi īpašumtiesību dokumentus.

Kā atbildētāji tiesā figurē Ukrainas prezidenta Valsts lietu pārvalde, Ukrainas valsts uzņēmums "Artek" un Krievijas Ārējās tirdzniecības banka.

Ar notariāli apstiprinātu pirkšanas un pārdošanas līgumu pansionāta ēkas un būves tika pārdotas Ārējās tirdzniecības bankai. Pārbaudē konstatēts, ka atsavināšanā netika ņemts vērā tas, ka "Glicīnija" ir viens no objektiem, kurus ir aizliegts privatizēt.

Ukrainas prezidents Viktors Juščenko 13.maijā pieņēma lēmumu, kas paredz, ka atpūtai paredzētās zemes Krimā divu mēnešu laikā tiks atdotas atpakaļ dabas aizsardzības rezervātiem. Drīz pēc pašreizējā prezidenta un viņa piekritēju nākšanas pie varas Ukrainā viņi paziņoja, ka daudzus iepriekšējā prezidenta Leonīda Kučmas laikā noslēgtos līgumus drīz varēs uzskatīt par spēkā neesošiem, jo tie nav izdevīgi valstij jaunajā politiskajā kontekstā.

Piemēram, 2005.gada marta beigās Ukrainas valdība atcēla lēmumu par 352 hektāru zemes atsavināšanu Jaltas kalnu rezervātā, kur, pēc Ukrainas plašsaziņas līdzekļu ziņām, esot bijis paredzēts būvēt mednieku namiņu Vladimiram Putinam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!