Polijas prezidents Aleksdandrs Kvasņevskis pirmdien kritizēja Krieviju, ka tā nav uzaicinājusi nedz viņu, nedz Lietuvas prezidentu Valdu Adamku uz Kaļiņingradas jeb Kēnigsbergas dibināšanas 750.gadadienai veltītajiem sarīkojumiem jūlija pirmajās dienās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tas, ka uz oficiālajām svinībām nav uzaicinātas Polijas un Lietuvas augstākās amatpersonas, uzskatāms par "kaut ko vairāk nekā vienkāršu kļūmi", Kvasņevskis sacīja intervijā savas valsts televīzijas kanālam TVN24. "To vienkārši nav iespējams aptvert," viņš paziņoja.

Kēningsbergu, tagadējo Kaļiņingradu, 1255.gadā dibināja Vācu ordenis. Kaļiņingradas apgabals, kas nonāca Maskavas īpašumā pēc Otrā pasaules kara, robežojas ar Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļaustrumos.

Uz svinībām, kas notiks no 1.jūlija līdz 3.jūlijam, ielūgts gan Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, gan Francijas prezidents Žaks Širaks. Paredzēts, ka 3.jūlijā viņi tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Vācijas valdības pārstāvis nesen izteica nožēlu, ka uz oficiālajām svinībām Kaļiņingradā nav uzaicināti Polijas un Lietuvas prezidenti.

Maskavas un Viļņas attiecības laiku pa laikam sarežģījis jautājums par tranzītu cauri Lietuvai uz Kaļiņingradu. Šopavasar zināmu spriedzi radīja arī Lietuvas prezidenta Valda Adamkus lēmums nepieņemt Krievijas prezidenta Vladimira Putina ielūgumu piedalīties 9.maijā paredzētajās Uzvaras dienas svinībās Maskavā.

Kvasņevskis šo pasākumu gan apmeklēja, bet Varšavas un Maskavas attiecības kļuva vēsākas, tā kā Polija pērn atklāti apliecināja atbalstu "oranžajai revolūcijai" Ukrainā un rietumnieciskajam prezidenta amata kandidātam Viktoram Jučenko, kas uzvarēja Maskavas atbalstīto kandidātu Viktoru Janukoviču.

Attiecībā uz Vāciju Krievija savulaik baidījās, ka tā gribēs pieprasīt atpakaļ Kaļiņingradu, bet šobrīd Maskava atzinīgi vērtē vācu investīcijas šajā apgabalā.

Kā nesen rakstīja avīze "Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung", Poliju Kaļiņingradas svinībās pārstāvēs Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, bet Lietuvu - ārlietu ministra vietnieks.

Paredzēts, ka Šrēders un Putins svinību laikā atklās piemiņas plāksni Kēnigsbergā dzimušajam vācu filozofam Imanuelam Kantam (1724-1804).

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form