ASV gatavojas piešķirt 85 miljonus dolāru (50 miljonus latu) programmām demokrātijas attīstībai un ekonomisko reformu veicināšanai Krievijā, ceturtdien raksta Krievijas avīze "Izvestija". Pieci miljoni no šīs summas paredzēti "politisko partiju attīstības programmu atbalstam".
Budžeta projektam pievienota piezīme, ka Valsts departamentam un ASV Starptautiskās Attīstības aģentūrai, kas ietilpst ASV federālās valdības struktūrā, ir "uzstājīgi un publiski jāatbalsta politiskā procesa programmas Krievijā un Azerbaidžānā".

Kā raksta "Izvestija", Krievijas likumi gan aizliedz partijām saņemt finansējumu no ārvalstu avotiem.

ASV finansējuma piešķiršana plānota caur Nacionālo demokrātijas fondu, kas visā pasaulē strādā ar nevalstiskajām organizācijām. Laikraksts norāda, ka šāds finansējums vairākās bijušās Padomju Savienības valstīs jau ir ļāvis notikt "krāsainajām revolūcijām".

"Serbu, gruzīnu un ukraiņu revolūciju pieredze apliecina, ka eksistē vairākas sfēras, kurās Rietumu palīdzība var gūt būtisku ietekmi uz noskaņojumu jauniešu vidū, kā arī uz garantiju radīšanu par godīgu un brīvu vēlēšanu norisi vai iedzīvotāju labvēlīgu noskaņojumu pret Rietumiem," intervijā laikrakstam sacīja Maskavas Kārnegī centra vadošā zinātniskā darbiniece Lilija Ševcova.

Kremlim tuvā Efektīvās politikas centra prezidents Gļebs Pavlovskis ir pavisam citādās domās - viņš uzskata, ka ASV Kongresa piešķirto finansējumu izzags amerikāņu eksperti un viņu Krievijas "klientūra". "Politiskajai stabilitātei nav nekādu draudu: vienkārši īpaši redzamajiem "demokrātiem" radīsies zināms skaits lepnu privātmāju un ārzemju marku automašīnu," uzsver Pavlovskis.

Šādu viedokli ironiski vērtē pētnieciskās grupas "Merkator" vadītājs Dmitrijs Oreškins, norādot, ka Pavlovskis ir ieinteresēts cilvēks, tāpēc viņam ir jāpasaka, ka "visu nozags". Oreškins ir pārliecināts, ka amerikāņu nodokļu maksātāju nauda tiks pārsvarā iztērēta Kremļa nekontrolētu informācijas avotu finansēšanai Krievijā, īpaši laikrakstiem un interneta izdevumiem. "Tas ir pareizi, jo ne tikai amerikāņus, bet arī daudzus cilvēkus Krievijā neapmierina informācijas avotu stāvoklis, īpaši jau televīzijā," sacīja Oreškins.

Visi eksperti ir vienisprātis, ka 85 miljoni dolāru ir ievērojami par maz, lai izmainītu Krievijas iedzīvotāju izpratni par demokrātiju. Lai šādu mērķi sasniegtu, būtu nepieciešams pats galvenais: politiskā griba valsts iekšienē, īpaši - Kremlī.

Pēdējās socioloģiskās aptaujas liecina, ka vairākums Krievijas iedzīvotāju - 69 procenti - ir pārliecināti, ka Krievijā demokrātija neeksistē. Tomēr gandrīz divas trešdaļas jeb 61 procents ir pārliecināti, ka demokrātija Krievijā ir vajadzīga.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!