"Pirms diviem gadiem bija vērojams "mazo valstu laiks", kad mazās valstis spīdēja starptautiskā mērogā visās jomās, sākot no IKP pieauguma uz iedzīvotāju skaitu līdz mieram un cilvēku izaugsmei. Taču pēc Lielās Recesijas ekonomiskais un politiskais paisums ir pagriezies pret mazajām nācijām. Eiropā tieši mazajām valstīm ir klājies vissmagāk - Īslandei, Īrijai un trim Baltijas valstīm. Īslande ne tikai piedzīvojusi katastrofisku ekonomikas un banku sektora sabrukumu, to arī vajā Lielbritānija un Nīderlande, lai piespiestu atmaksāt noguldītāju Īslandes bankās zaudētos miljardus. Dalība Eiropas Savienībā (ES) īriem un baltiešiem nodrošinājusi kādu aizsardzību no lielo nāciju spiediena, bet tas nav spējis atrisināt visas problēmas - Latvijai nācies lūgt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu, bet Lietuvai un Īrijai varētu draudēt tāds pats ceļš," raksta Rahmans.
Kā savā jaunajā grāmatā "The Creation and Destruction of Value" ("Vērtības radīšana un iznīcināšana") atgādina Prinstonas universitātes vēsturnieks Herolds Džeimss, "mūsdienu globalizācijas uzplaukuma laikos deviņdesmito gados izskatījās, ka vislielākie ieguvēji būs mazās atvērtās valstis - Jaunzēlande, Čīle, Īrija, Baltijas valstis, Slovākija un Slovēnija". Šīs valstis spēja izmantot starptautiskās tirdzniecības un investīciju robežu atcelšanu un ASV garantēto stabilo starptautisko kārtību.
Mazās valstis samazināja nodokļus un noteikumus, lai piesaistītu ārvalstu kapitālu un uzņēmējus. Īrija noteica vienus no zemākajiem korporatīvajiem nodokļiem Eiropā, Baltijas valstis un Slovākija samazināja nodokļus, bet Īslande kļuva par neticamu finanšu centru. Starptautiskais kapitāls ieplūda mazajās valstīs, skaidro komentētājs.
"Bet kā reiz brīdināja ekonomists Jozefs Štilgics, "mazās atvērtās ekonomikas ir kā airu laivas atklātā jūrā" un, ja sākas globāla ekonomiskā vētra, šādas laivas apgāžas. Naudas summas, kas starptautiskos kapitāla tirgos ir relatīvi niecīgas, var radīt milzīgu iespaidu, ja pēkšņi tiek izņemta no mazas nācijas," raksta Rahmans.
Arī starptautiskā politika ir pavērsusies pret mazajām valstīm. Vislielākā ģeopolitiskā attīstība, kas radās no ekonomiskās krīzes, ir G20 grupas - lielo nāciju kluba - izveide, kas tagad vēlas noteikt ekonomisko regulu klimatu pasaulē. Investoriem labvēlīgie likumi un nodokļu atlaides, kas iepriekš nesa peļņu mazajām valstīm, tagad tiek apkaroti starptautiskā mērā. Globālās deregulācijas laikā lielajām nācijām bija grūtības vērsties pret mazajām kaimiņvalstīm, kas tās izkonkurēja ar zemākiem nodokļiem un brīvākiem likumiem. Taču šie laiki ir beigušies un modē nākuši jauni stingri likumi un nodokļu palielināšana. Kā vienā no nesenajiem G20 samitiem sacīja Francijas prezidents Nikolā Sarkozī: "Nodokļu patvēruma valstis, banku slepenība - tā visa ir pagātne."
Nervoza pēkšņi kļuvusi pat turīgā Šveice, kas ASV spiediena rezultātā ir bijusi spiesta atteikties no tās tradicionālās banku slepenības, liekot bankai UBS izpaust ASV varas iestādēm tūkstošiem klientu vārdus. Arī Eiropas Savienība un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija izdara spiedienu uz Šveici par tās nodokļu un banku slepenību.
Šveices valdībai nācās izjust vēl vienu pazemojumu no Lībijas puses pēc šīs Āfrikas valsts līdera Muamera Kadafi dēla Hanibala Kadafi aresta Šveicē. Saskaroties ar atriebības kāro Tripoli, Šveicei nācās secināt, ka tai ir maz sabiedroto, kam lūgt palīdzību.
Tomēr Šveicei vismaz nav jāraizējas par savu drošību, kā tas nav citām mazajām valstīm, uzskata Rahmans.
Kad ASV pēc Aukstā kara sekojošā periodā jutās varenas, amerikāņi regulāri iestājās par mazajām valstiņām un topošajām nācijām. Kad 1996.gadā Ķīna veica raķešu izmēģinājumus, kas apdraudēja Taivānu, ASV uz reģionu nosūtīja lidmašīnu bāzes kuģi, liekot Ķīnai izbeigt manevrus. NATO nodrošināja militāro palīdzību Bosnijai un Kosovai to cīņā ar Serbiju. ASV prezidents Džordžs Bušs skaidri paziņoja, ka vēlas Gruziju redzēt NATO rindās, lai arī ko par to domātu Krieviju.
Taču Amerikas ekonomikai izjūtot smagu spiedienu, ASV vairs tik ļoti nevēlas iejaukties, aizstāvot mazās valstiņas vai apspiestus reģionus. Vašingtonas jaunā politika ir tiekties uz labākām attiecībām ar citām pasaules lielvarām, jo īpaši ar Krieviju un Ķīnu. Tā rezultātā amerikāņi mazina cilvēktiesību jautājuma svarīgumu savā "stratēģiskajā dialogā" ar Ķīnu. ASV prezidents Baraks Obama nesen atteicās tikties ar tibetiešu garīgo līderi Dalailamu.
ASV arī ir apņēmušās "nospiest starta pogu" centienos uzlabot attiecības ar Krieviju. Vašingtona atteikusies no plāna izvietot pretraķešu aizsardzības vairoga daļas Centrāleiropā, izraisot satraukumu Baltijas valstīs un Čehijā, taču iepriecinot Kremli. Gruzijas centieni tuvināties NATO ir kļuvuši pat ļoti iesaldēti, liekot gruzīniem satraukties par atkārtota Krievijas iebrukuma draudiem.
"Globalizācijas uzplaukuma laikā mazās nācijas bija modē un turīgas, bet tagad apbrīnas pilnos avīžu virsrakstos iemanto augošie giganti, kā Brazīlija. Liels atkal ir skaists. Bet pasaule, kurā mazās nācijas var viegli stumdīt apkārt, būs neglītāka vieta," norāda FT komentētājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
