Krievijas vicepremjere Valentīna Matvijenko šonedēļ vizītes laikā Tallinā izvirzījusi Igaunijai septiņas prasības, kas pēc būtības ir tādas pašas, kādas februārī Igaunijas vēstniekam Krievijā iesniedza Krievijas ārlietu ministra vietnieks Jevgeņijs Gusarovs, ziņo laikraksts "Postimees".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Krievija pieprasa atzīt krievu valodu par otru oficiālo valodu Igaunijas apgabalos, kuros lielākā daļa iedzīvotāju ir krievi, un būtiski palielināt naturalizācijas tempu, lai lielākā daļa no 175 000 nepilsoņu varētu iegūt pilsonību, raksta "Postimees".

Trešā prasība ir arī turpmāk saglabāt iespēju Igaunijā iegūt izglītību krievu valodā, bet ceturtā - pārtraukt tiesāt bijušās PSRS amatpersonas, kas piedalījušās Igaunijas iedzīvotāju masveida deportācijās 40. gados un pretošanās kustības apspiešanā.

Piektā Krievijas prasība ir, lai Igaunija atceltu ierobežojumus, ko parlaments noteicis nacionālo minoritāšu ietvaru konvencijas ratifikācijai un šīs konvencijas attiecināšanai uz nepilsoņiem.

Sestā prasība saistīta ar uzturēšanās un darba atļauju izsniegšanu bijušajiem padomju drošības dienestu darbiniekiem un viņu ģimeņu locekļiem atbilstoši līgumiem par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) Igaunijas nodaļas likvidēšanu.

Un, septītkārt, Krievija vēlas, lai Igaunija ļautu tai palielināt savu diplomātu skaitu Tallinā.

"Postimees" raksta, ka šīs prasības Matvijenko uzskaitījusi, tiekoties ar Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu, premjerministru Sīmu Kallasu un ārlietu ministri Kristīnu Ojulandi. Neviena no Igaunijas amatpersonām šīs prasības vēl nav komentējusi.

"Mēs tās uzklausījām klusējot, neko neatbildējām un tūlīt pārgājām pie sarunām par dubultajām muitas nodevām, notiesāto personu apmaiņas un pensiju līgumiem," laikrakstam sacīja Igaunijas amatpersona, kas piedalījās sarunās ar Krievijas vicepremjeri un kas vēlējās palikt anonīma.

Matvijenko vizītes laikā vairākkārt lika noprast, ka Krievija cer vairāku šo prasību izpildi panākt ar Eiropas Savienības palīdzību, norāda "Postimees".

"Eiropas Savienība nevēlas, lai vienā valstī būtu tik liels nepilsoņu skaits, un Igaunijai kā nākamajai dalībvalstij tas jāņem vērā," teica Matvijenko.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form