Francijas prezidents Nikolā Sarkozī iecerējis rosināt ciešākas sadarbības veidošanu drošības jautājumos un ekonomikā starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju, atsaucoties uz Francijas amatpersonu piektdienas izteikumiem vēsta laikraksts "The New York Times".

Tikšanās laikā ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kas šomēnes paredzēta Dovilā, Sarkozī iecerējis izklāstīt ideju par vienotas drošības un ekonomiskās sadarbības zonas izveidi, tādējādi Krieviju tuvinot ES un vienlaikus attālinoties no NATO.

Novembrī paredzēta NATO galotņu sanāksme, kurā jāapstiprina alianses jaunā stratēģiskā doktrīna, un Vašingtona ir visai neapmierināta, ka samita priekšvakarā Francija un Vācija gatavojas ar Krieviju pārrunāt drošības jautājumus, klāt neesot ASV pārstāvjiem.

"Gribētu zināt, kopš kura laika Eiropas drošība vairs nav amerikāņu rūpju priekšmets, bet kaut kas tāds, kas risināms Eiropai un Krievijai?" retoriski vaicāja kāda augsta ranga ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. "70 gadus atrodoties Eiropas drošības centrā, ir dīvaini dzirdēt, ka tā vairs nav ASV rūpju priekšmets."

Tikmēr daudzu acīs Krievija esot dabīga Eiropas sastāvdaļa un svarīgs, pat ja ne vienkāršs, sabiedrotais tādos jautājumos kā Irānas kodolambīciju iegrožošana un globālā terorisma apkarošana, norāda laikraksts.

Francija novembrī pārņem tā dēvētās G20 prezidentūru, ko arī paredzēts apspriest Dovilas samitā, kas notiks 18. un 19.oktobrī. Sarkozī iecerējis pārveidot G20 no krīzes vadības organizācijas par apvienību, kas nodarbojas ar pasaules ietekmīgāko ekonomisko lielvaru darbības ilgtermiņa koordināciju.

Ar šādu mērķi Francijas prezidents jau ilgāk nekā gadu veic konsultācijas ar Ķīnas līderiem, apspriežot delikāto valūtu kursu jautājumu un viņa ambiciozo ieceri par globālās monetārās sistēmas izveidi, tostarp jaunu institūciju iedibināšanu lielāko valūtu svārstību koordinēšanai.

Ideju par jaunas Eiropas "drošības arhitektūras" veidošanu savulaik ierosināja Medvedevs, norādot, ka būtu nepieciešams aizstāt tādus Aukstā kara veidojumus kā NATO un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) ar piemērotākām institūcijām.

Uz Maskavas iniciatīvu Vašingtona reaģēja skeptiski norādot, ka nepiekritīs nekam tādām, kas vājinātu NATO un EDSO, tā vietā izrādot centienus stiprināt alianses saites ar Krieviju.

Taču Sakozī jau labu laiku sludina, ka Maskava tagad kļuvusi par Rietumu partneri, nevis draudu un ka pret to attiecīgi jāizturoties. Daļēji šādu motīvu mudināts viņš atbalstīja Francijā ražoto helikopteru bāzes kuģu "Mistral" pārdošanu Krievijai, neskatoties uz Baltijas valstu un Gruzijas satraukumu, ka tie varētu tikt izmantoti Maskavas tā sauktās ietekmes zonas paplašināšanai.

Taču "Mistral" darījums ir tikai viena sastāvdaļa Parīzes izvērstajā Maskavas lenkšanas kampaņā.

Šobrīd abās valstīs norisinās "Francijas-Krievijas gads", kura ietvaros iecerēti 400 kultūras pasākumi un virkne augsta līmeņa politisko vizīšu.

Sarkozī pazīstams ar grandiozu ideju izvirzīšanu, kas bieži gan nenes augļus. Kā piemēru var minēt nesen ar skaļām fanfarām pieteikto Vidusjūras Savienības izveidi, raksta "The New York Times".

Tajā pašā laikā Sarkozī saskaras ar smagām problēmām iekšpolitikā. Viņa popularitātes reitingi nokritušies līdz rekordzemam līmenim, administrācijai pāri veļas korupcijas skandāli, bet ielās notiek plašas demonstrācijas, arodbiedrībām protestējot pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.

Sarkozī cer, ka G20 prezidentūra, kā arī G8 vadības uzņemšanās janvārī vairos viņa ietekmi starptautiskajā arēnā, vienlaikus uzlabojot viņa iekšpolitiskās pozīcijas pirms 2012.gadā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

G20 vadītāja statusā Sarkozī iecerējis atsevišķu valstu galvām ierosināt rīkot darba seminārus par svarīgākajām problēmām, kam Francijas prezidentūras termiņa beigās sekotu galotņu sanāksme. Divi no jautājumiem, kurus Sarkozī iecerējies risināt, ir valūtas apmaiņas kursu un preču cenu stabilizēšana.

Sarkozī bieži runājis par nepieciešamību rīkot jaunu Bretonvudu, atsaucoties uz 1944.gadā notikušo konferenci, kurā tika izstrādāta fiksēto valūtas maiņas kursu sistēma.

Tagad gan Elizejas pils saimnieks runā par likmju koordinēšanu, nevis fiksāciju, norādot uz Ķīnu, kuru nepieciešams ciešāk iesaistīt starptautiskajā sistēmā, Pekinai uzņemoties savam jaunajam statusam atbilstošus pienākumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!