Kādam fotogrāfam amatierim nejauši izdevies fiksēt lidmašīnu, kas, iespējams, izmantota apcietināto teroristu transportēšanai, brīdī, kad tā pacēlās no Budapeštas lidostas, piektdien ziņo ungāru laikraksts "Nepszabadsag".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šī lidmašīna piezemējās Ungārijas galvaspilsētā 3.oktobrī, un pieci tās pasažieri pavadīja nakti viesnīcā, pirms nākamajā dienā izlidot uz Tuvajiem Austrumiem, vēsta laikraksts.

Lidmašīna, kas reģistrēta kā "N168D", pieder kompānijai "Devon Holding &Leasing", un tā, saskaņā ar laikraksta "The New York Times" apgalvojumiem, ir viena no septiņiem lidaparātiem, kurus ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) izmanto par terorismu aizdomās turēto personu transportēšanai uz slepenām ieslodzījuma vietām nopratināšanas veikšanai.

Valdības pārstāve Boglara Laslo apstiprināja, ka minētā lidmašīna tiešām ir piezemējusies Ungārijā, taču apgalvoja, ka tajā nav atradušies ieslodzītie.

"Lidmašīna valstī ieradās pilnīgi legāli un tāpat arī devās prom," teica Laslo. Viņa piebilda, ka lidmašīnu esot pārmeklējuši robežsargi.

Šis ziņas parādījās atklātībā uzreiz pēc tam, kad valdība noraidīja pieņēmumus, ka Ungārijā būtu izveidoti slepeni cietumi, kur CIP turētu sagūstītos teroristus.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka "The Washington Post" trešdien rakstīja, ka pirms gandrīz četriem gadiem CIP esot izveidojusi slepenu cietumu sistēmu pēc 11.septembra uzbrukumiem. Tajā bijuši objekti astoņās valstīs, arī Afganistānā, Taizemē un Austrumeiropas valstīs, raksta avīze, atsaucoties uz vārdā neminētām ASV un citu valstu amatpersonām.

Laikraksts nenosauc šīs Austrumeiropas valstis pēc ASV amatpersonu lūguma, jo tās baidās, ka teroristi var vērsties pret šīm valstīm.

Tajā pašā laikā nevalstiskā organizācija "Human Rights Watch" paziņoja, ka gūstekņu turēšanai vispiemērotākās ir Polija un Rumānija.

"Mums ir diezgan liela pārliecība, ka šādas iestādes pastāv vismaz Polijā un Rumānijā," sacīja organizācijas pārstāvis Toms Malinovskis.

Arī poļu laikraksts "Gazeta Wyborcza", atsaucoties uz saviem "avotiem", kā ieslodzījuma vietas minēja Poliju un Rumāniju.

Zbigņevs Semjatkovskis, kurš 2003.gadā bija Polijas Aizsardzības ministrijas virsnieks sakariem ar CIP, teica neko nezinām par slepeniem cietumiem teroristiem. "ASV nekad nav izteikusi priekšlikumu, lai mēs uzņemtu aizturētos teroristus," viņš teica laikrakstam.

Polijas militārais analītiķis un ģenerālis Staņislavs Kožejs pauda pārliecību, ka "poļu izlūkdienesti neuzņemtos tādu risku. To nebūtu iespējams noslēpt".

Viņš pieļāva, ka CIP būtu daudz ērtāk nopratināšanas centrus izveidot Āzijā, kur ASV ir militārās bāzes.

Polijas laikraksts "Gazeta Wyborcza" ceturtdien ziņoja, ka 2003.gada 22.septembrī mazajā Šimanu lidlaukā Polijas ziemeļos esot nolaidusies lidmašīna "Boeing 737" ar reģistrācijas numuru "N313P" ceļā no Kabulas Afganistānā.

Vecais kara lidlauks ar divus kilometrus garu skrejceļu var uzņemt lidmašīnas "Boeing 737", un tas atrodas netālu no Polijas elitārās policijas akadēmijas "Ščitno". Lidlauka darbinieks, kurš tajā sāka strādāt 2004.gadā, noliedza, ka viņa darbības laikā lidlaukā jebkad būtu nolaidušās CIP lidmašīnas, ziņo laikraksts.

Tajā pašā laikā Čehijas iekšlietu ministrs Františeks Bublans atzina, ka ASV ir vērsusies pie Prāgas ar piedāvājumu uzbūvēt ieslodzījuma nometni, bet Čehijas amatpersonas to noraidījušas.

Vairākas Austrumeiropas valstis - Polija, Ungārija, Slovākija, Bulgārija un Čehija un arī Latvija - ir paziņojušas, ka to teritorijās nav amerikāņu slepeno dienestu bāzes.

Baltā nama pārstāvis Skots Maklelans atteicās apstiprināt vai noliegt ziņas par ieslodzīto bāzēm, sakot, ka viņš nevar runāt par lietām, kas saistītas ar izlūkdienestu darbību.

"Neticu ka kāds to uztvertu nopietni," runājot par mediju izteiktajiem pieņēmumiem par slepenajiem cietumiem, aģentūrai MTI piektdien izteicās Ungārijas nacionālā drošības biroja valsts sekretārs Andrass Tots. "ASV mums nekad nav lūguši izvietot "Al Qaeda" teroristus slepenos cietumos."

Aizdomīgās lidmašīnas fotogrāfija tika atrasta kādā interneta mājaslapā "www.planepictures.net" pēc tam, kad Dānijas transporta ministrs Flemings Hansens atklāja, ka lidaparāts ar šādu reģistrācijas numuru šķērsojis Dānijas gaisa telpu ceļā no Islandes uz Ungāriju.

Dānijas sabiedrībā radies satraukums, uzzinot, ka kopš 2001.gada, notikuši daudzi šādi lidojumi, neskatoties uz Kopenhāgenas prasību pārtraukt CIP izmantot tās gaisa telpu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form