Arī bijušais PSRS un Afganistānas militārā konflikta veterāns Gunārs Rusiņš, kurš patlaban dienē Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienestā, uzskata, ka ASV jau varētu iebrukt Afganistānā, bombardēt to, bet ar parastiem ieročiem Afganistānā neko panākt nevarētu. Tas būs partizāņu karš, kurā pašiem afgāņu karotājiem būs ļoti grūti piekļūt, sacīja Rusiņš, pieļaujot, ka kaut ko varētu panākt varbūt ar ķīmiskajiem ieročiem.
Rusiņš attiecībā uz potenciālo rezultātu, noslēdzot visas pieejas Afganistānai, lai nepieļautu ieroču un cita veida palīdzības sniegšanu no tās atbalstītāju puses, bija skeptiskāks. Viņš atcerējās, ka jau PSRS un Afganistānas konflikta laikā bija diversijas - pat no tuvāko PSRS valstu puses, kur pierobežas pilsētās mītošie spēja palīdzēt afgāņu pusei. Atšķirībā no iepriekšējā konflikta tagad savu palīdzību varētu atteikt Pakistāna, bet paliek jau vēl citas valstis, kas varētu palīdzēt ar karavīriem un ieročiem, līdzīgi kā toreiz.
Afgāņi nevarētu cīnīties atklātā frontē, bet partizāņu taktikā viņi cīnās ļoti labi, atzīmēja Rusiņš. Pēc viņa domām, ja notiks uzbrukums, šis karš var ieilgt. Vienlaikus no Afganistānā valdošā režīma atbalstītāju puses varētu būt gaidāmas ārējās diversijas, kas gaidāmas gandrīz visur - valstīs, kas būs iesaistījušās šajā karā.
"Tā [afgāņi] ir cīnītāju tauta, kuru nevarēs nospiest uz ceļiem," teica Rusiņš. Viņš atzīmēja, ka uzbrukuma gadījumā cietīs arī parastā afgāņu tauta, kas neatbalsta talibus, tādēļ labāk būtu izvairīties no uzbrukuma un meklētā terorista Osmamas bin Ladena izdošanu panākt pārrunu ceļā.
Volkovs uzskata, ka Afganistānā, kur militārie konflikti tādā vai citādā veidā notiek jau no 1979.gada, ir izaugusi paaudze, kura nekā cita neprot, kā karot, un viņi nebaidās no iespējamā uzbrukuma, no kara un tā sekām.
Gan Rusiņš, gan Volkovs apliecināja, ka daudziem bijušajiem Afganistānas un PSRS militārā konflikta veterāniem ir vēlme uzbrukuma gadījumā palīdzēt terorisma apkarošanas operācijās, cīnoties pret terorismu.
Rusiņš norādīja, ka viņš pats un arī daudzi citi būtu gatavi doties turp, bet jautājums ir par to, vai kāds viņus uzņems savās rindās, jo tā nedrīkst būt neorganizēta palīdzība no malas. Tā būtu sadarbība ar demokrātiskām valstīm, un tam būtu jānotiek pēc uzaicinājuma.
Vienlaikus Rusiņš atzina, ka gandrīz katrā no veterāniem, kuru Latvijā ir ap četriem tūkstošiem, mīt kaujiniecisks gars, turklāt daudzos no tiem laikiem, no iepriekš piedzīvotā, palicis naids pret afgāņiem.
Savukārt Volkovs norādīja uz to, ka daļa no bijušajiem karotājiem pēc demobilizēšanās vairs nav spējuši atgriezties normālā dzīvē un viņi iesaistījušies daudzos militāros konfliktos, tai skaitā Čečenijā. Uz jautājumu, cik šādu personu ir, Volkovs precīzu skaitu nenosauca, piebilstot, ka viņu esot pietiekami.
Daži no Afganistānas kara veterāniem jau ir izteikuši savu vēlmi atkal braukt uz šo valsti, uz tās tuvajām kaimiņvalstīm - Uzbekistānu, Tadžikistānu, lai palīdzētu, stāstīja Volkovs. Viņš uzsvēra, ka šī palīdzība būtu ASV un tās sabiedrotajiem vai Krievijai, ja tā iesaistītos plānotajos pretterorisma pasākumos. Un tie, kas izteikuši šo vēlmi, ir latvieši, krievi, kā arī citu tautību pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
