Lavrovs: Igaunijas 'rusofobiskās aktivitātes' liedz Krievijai ratificēt robežlīgumu
Foto: AP/Scanpix

Krievija neuzskata par iespējamu ratificēt robežlīgumu ar Igauniju, kamēr Igaunija "neizbeigs savas rusofobiskās aktivitātes", pirmdien paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, preses konferencē Maskavā atbildot uz Igaunijas laikraksta "Postimees" žurnālista jautājumu.

Kā izteicies Lavrovs, Igaunija nav ievērojusi līguma parakstīšanas laikā panākto norunu, ka ratifikācijas procesam jānorisinās "normālos apstākļos un bez konfrontācijas".

Pēc viņa teiktā, Igaunija "ir viena no trim četrām valstīm", kas izmanto NATO un Eiropas Savienību savu rusofobisko ambīciju īstenošanai.

"Postimees" žurnālists preses konferencē Lavrovam atgādinājis, ka abu valstu ārlietu ministri robežlīgumu parakstīja 2014. gadā un Igaunijas parlaments 2015. gadā pirmajā lasījumā pabeidza izskatīt likumprojektu par šā dokumenta ratifikāciju.

"Jūs labi zināt, ka saskaņā ar Igaunijas un Krievijas vienošanos ratifikācijas process norisinās paralēli. Igaunija jau divus gadus gaida, kad līgumu pirmajā lasījumā sāks izskatīt Krievijas Valsts dome. Tiekoties ar [toreizējo] Igaunijas ārlietu ministri Marinu Kaljurandu Ņujorkā 2015. gadā, jūs solījāt, ka ratifikācijas process Valsts domē drīz tiks uzsākts. Ko nozīmē "drīz"?" vaicājis žurnālists.

"Tas ir garš stāsts," atbildējis Lavrovs. "Robežlīgumu mēs pirmo reizi parakstījām 2005. gadā, fiksējot saistības to ratificēt bez jebkādiem papildinājumiem, taču Igaunijas parlaments ratifikācijas līgumam pievienoja preambulu ar atsauci uz Tartu miera līgumu. Tas pavēra Igaunijai iespēju izvirzīt Krievijai teritoriālas prasības. Mēs to uzskatām par saistību pārkāpšanu. [Toreizējais] Igaunijas ārlietu ministrs [Urmass Paets] uzņēmās atbildību nodrošināt ratifikāciju parlamentā bez grozījumiem, bet nespēja to izpildīt."

"Mēs sacījām Igaunijai: ja (..) piekritīsiet atteikties no atsauces uz Tartu miera līgumu, mēs esam gatavi atsākt sarunas par robežlīgumu. Sarunas tika atsāktas un, parakstot līgumu, mēs vienojāmies ne tikai par to, ka ratifikācijas procesam jānorisinās paralēli, bet arī par to, ka tam jānotiek normālos apstākļos un bez konfrontācijas," paziņojis Krievijas ārlietu ministrs. "Mēs ievērojām vienošanos (..), turpretī Igaunijas puse to nepilda, gluži pretēji, tā pastiprinājusi rusofobisku retoriku."

"Uzskatām, ka tādos apstākļos mūsu sabiedrība un parlaments mūs nesapratīs, ja mēs iesniegsim līgumu ratificēšanai Valsts domē," viņš paziņojis. "Gribu apliecināt, ka robeža pastāv, un ceru, ka robežlīgums kaut kad tiks ratificēts. Neviens neapšauba esošo robežu. Bet, lai līgums stātos spēkā un vispār lai mēs sāktu dzīvot normāli, jums jāpārstāj būt par vienu no trim vai četriem aktīvistiem NATO un Eiropas Savienībā, kuri stāv un krīt par to, lai stumtu šīs organizācijas neprātīgas rusofobijas virzienā. Mums ir ļoti draudzīgas attiecības ar igauņu tautu, bet politiķiem būtu jābalstās uz savas tautas interesēm, nevis uz kaut kādiem konjunktūras apsvērumiem un vēl jo mazāk uz gluži citu valstu ģeopolitiskajām interesēm."

Igaunijas un Krievijas sauszemes un jūras robežlīgumus 2005. gada 18.maijā Maskavā parakstīja toreizējais Igaunijas ārlietu ministrs Paets un Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs. Igaunijas Rīgikogu šos dokumentus ratificēja jau tā paša gada 20. jūnijā, bet pievienoja tiem preambulu, kurā bija norādīts, ka 1920. gada Tartu Miera līgumā noteikto robežu daļēja grozīšana neietekmē citus jautājumus, kas regulēti šajā līgumā.

Drīz pēc tam Krievija paziņoja, ka atsauc savu parakstu robežlīgumiem, apgalvojot, ka Igaunijas parlamenta pievienotā preambula ļauj Tallinai izvirzīt pret Maskavu teritoriālas pretenzijas.

Konsultācijas par robežlīgumu Igaunija un Krievija atsāka 2012.gada oktobrī. 2013. gada maijā tās noslēdzās ar vienošanos līguma tekstu papildināt ar diviem būtiskiem teikumiem.

Pirmajā teikumā puses apstiprina, ka līgums regulē tikai ar valsts robežu saistītos jautājumus. Otrs teikums apstiprina, ka nevienai no pusēm attiecībā pret otru nav teritoriālu pretenziju. Pārējais līguma teksts ir tieši tāds pats kā 2005. gada versijā.

2014. gada 18. februārī Paets un Lavrovs Maskavā parakstīja robežlīgumus vēlreiz.

Robežlīgums paredz, ka Igaunija un Krievija apmaina 128,6 hektārus zemes un 11,4 kvadrātkilometrus Peipusa ezera ar vienādiem nosacījumiem. Igaunija iegūst Krievijai piederošu zemi Igaunijas dienvidaustrumos, kur atrodas igauņu ciems un daļa vietējā ceļa, bet apmaiņā atdod Krievijai 68,9 hektārus meža un 33,9 hektārus purva zemes.

Tags

Igaunija Krievija Sergejs Lavrovs

Comment Form