Pēc Persijas līča valstu un Krievijas ministru tikšanās Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētā Abu Dabi Lavrovs teica, ka Krievijai palicis daudz neatbildētu jautājumu pēc tam, kad ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju, ar kuru sankcionēja militāro operāciju Lībijā, lai aizsargātu civiliedzīvotājus. Krievijai neatbildēti jautājumi palikuši arī "pēc Lībijas drāmas", sacīja Krieviajs ārlietu ministrs.
"Ja tas ir atkarīgs no mums, nedomāju, ka pieļausim, lai kas tāds vēl atkārtojas Sīrijā," teica Lavrovs, atbildot uz jautājumu, vai līdzīgus pasākumus, kādi tika īstenoti Lībijā, varētu piemērot arī Sīrijā.
Uz jautājumu, vai Maskava turpina atbalstīt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu, Krievijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka "neatbalstām nevienu režīmu".
Asads, pret kuru arābu valstis un starptautiskā sabiedrība izdara arvien lielāku spiedienu, lai pārtrauktu vardarbīgo vēršanos pret demokrātiskas reformas pieprasošajiem demonstrantiem, svētdien intervijā Krievijas televīzijai atzina, ka arī turpmāk sagaida Maskavas atbalstu.
Savukārt pirms nepilna mēneša Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pirmo reizi publiski aicināja Sīrijas prezidentu izlemt veikt reformas vai atkāpties no amata.
Lavrovs piektdien apsūdzēja NATO par to, ka alianse ir pārkāpusi savu ANO mandātu Lībijā, kas ļāva vien noteikt lidojumu aizliegumu zonu un aizsargāt civiliedzīvotājus. Krievija jau vairākkārt paudusi pārliecību, ka NATO ļaunprātīgi izmantoja ANO mandātu, lai pilsoņu karā atbalstītu vienu no pusēm.
Krievija, tāpat kā Ķīna, izmantoja savas veto tiesības ANO Drošības padomes 4.oktobra balsojumā par rezolūciju, kas paredz vērst sankcijas pret Asada režīmu, ja turpināsies vardarbīgā protestu apspiešana Sīrijā.
Pagājušajā nedēļā aktīvisti aicināja starptautisko sabiedrību līdzīgi kā Lībijā arī virs Sīrijas noteikt lidojumu aizliegumu zonu.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fo Rasmusens pirmdien paziņoja, ka izslēdz iespēju noteikt lidojumu aizliegumu zonu virs Sīrijas vai alianses militāru iesaisti Sīrijā.
"Tas ir pilnībā izslēgts. Mums nav nodomu jebkādā veidā iejaukties Sīrijā," Rasmusens, kas pirmdien ieradās Lībijas galvaspilsētā Tripolē iepriekš neizziņotā vizītē, teica, atbildot uz aģentūras AFP žurnālista jautājumu, vai NATO plāno ieviest lidojumu aizliegumu zonu virs Sīrijas.
Jau vēstīts, ka NATO pirmdien pulksten 23.59 pēc Lībijas laika (22.59 pēc Latvijas laika) beidza septiņus mēnešus ilgušo ANO sankcionētu militāro operāciju misiju Lībijā, ko 19.martā sāka Lielbritānija, Francija un ASV, lai īstenotu ANO Drošības padomes 1973.rezolūcijā par lidojumu aizlieguma zonas īstenošanu virs Lībijas noteikto, ka starptautiskā sabiedrība ir pilnvarota lietot "visus nepieciešamos līdzekļus" Lībijas civiliedzīvotāju aizsardzībai. 31.martā operācijas vadību pārņēma NATO. Viens no operācijas pasākumiem ir arī lidojumu aizlieguma noteikšanu.
Sīrijā kopš marta vidus notiek protesti pret prezidenta Bašara al Asada režīmu. Varas iestādēm vēršoties pret tiem, ir gājuši bojā vairāk nekā 3000 civiliedzīvotāju.
Asads svētdien brīdināja, ka jebkāda Rietumvalstu bruņota intervence Sīrijā izraisītu bruņotu vardarbību visā reģionā.
Asads svētdien publicētā intervijā britu laikrakstam "Sunday Telegraph" brīdināja par jaunu "Afganistānu", ja Rietumvalstis mēģinātu veikt intervenci Sīrijā līdzīgi kā Lībijā, kur šīs intervences atbalstītos nemieros tika gāzts diktators Muammars Kadafi.
Sīrijā kopš militārā apvērsuma 1963.gadā ir pie varas arābu sociālistiskā partija "Baath". Bašars al Asads kļuva par prezidentu 2000.gadā pēc sava tēva iepriekšējā prezidenta Hafeza al Asada nāves.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
