Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien pauda pārliecību, ka Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) Drošības padomē ir iespējams panākt vienošanos par rezolūciju Sīrijas krīzes risināšanai.
"Mēs konferencē, ko Ženēvā sasauca [ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijā] Kofi Annans, panācām vienošanos, kas gan nebija vienkārša. Ženēvas dokuments ir vienprātības dokuments, un es neredzu iemeslu, kādēļ mēs nevarētu vienoties arī ANO Drošības padomē. Mēs esam tam gatavi," Lavrovs žurnālistiem teica otrdien Maskavā pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Annana tikšanās.
Savukārt Annans paziņoja, ka "apspriedām sarunas, kas par Sīriju norisinās ANO Drošības padomē. Ceram, ka Drošības padomes locekļi atradīs visiem pieņemamu formulējumu".
Tomēr nedz Putins, nedz citas Krievijas amatpersonas nav paudušas signālus, ka ir gatavas stingrāk vērsties pret Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu vai piekrist kompromisiem par soda sankcijām pret viņa režīmu par vardarbīgo vēršanos pret opozīciju.
Trešdien gaidāms ANO Drošības padomes balsojums par ANO novērotāju misijas mandāta, kas beidzas piektdien, pagarināšanu par 45 dienām, kā arī desmit dienu termiņa došanu Asadam izvest smago artilēriju no pilsētām, vai arī tiks noteiktas bargas ekonomiskas sankcijas.
Krievija ir solījusi izmantot savas veto tiesības un bloķēt šo rezolūciju tāpat kā iepriekšējās divas, kas paredzēja militāras un ekonomiskas sankcijas pret Asada režīmu.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien paziņoja ‒ ja Rietumvalstis nobloķēs Krievijas projektu ANO Drošības padomes rezolūcijai par Sīriju, tiks pārtraukta ANO novērotāju misijas darbība Sīrijā.
Deviņu valstu ārlietu ministru sanāksmē Ženēvā 30.jūnijā ticis panākts zināms kompromiss. "Šis kompromiss ir atspoguļots mūsu rezolūcijas projektā," sacīja Lavrovs.
Viņš arī uzsvēra, ka Krievija, kam ANO Drošības padomē ir veto tiesības, nepieļaus, ka tiktu pieņemta jebkāda rezolūcija, "kas nebūs balstīta uz vienošanām, ka tika panāktas Ženēvā".
Maskava ir ierosinājusi ANO Drošības padomē rezolūcijas projektu par Sīrijas konflikta risināšanu, kas paredz ANO novērotāju misijas paplašināšanu, bet Sīrijai nedraud ar sankcijām.
Kopš svētdienas arvien sīvākas kaujas norisinās Sīrijas galvaspilsētas Damaskas pievārtē un pilsētā. Pirmo reizi kopš nemieru sākuma apšaudes notiek arī Damaskas centrā. Nemiernieki ir solījuši, ka kaujas nebeigsies līdz nebūs ieguvuši kontroli pār pilsētu.
Sīrijā kopš pagājušā gada marta notiek plaši nemieri pret prezidenta Bašara al Asada režīmu. Atbilstoši "Sīrijas Cilvēktiesību observatorijas" datiem šajos nemieros gājuši bojā vairāk nekā 17 tūkstoši cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
