Pasaulē lielākā zinātniskā instrumenta - Lielā hadronu paātrinātāja - iedarbināšana atlikta līdz novembrim, paziņoja Eiropas Kodolpētījumu organizācija (CERN).

Iepriekš bija plānots, ka Lielā hadronu paātrinātāja (LHC) remontdarbi tiks pabeigti pavasarī, taču tad CERN nolēma pastiprināt aizsardzības sistēmas, līdz ar to darbus tika plānots pabeigt septembrī, taču tagad nepieciešami vēl papildus remontdarbi, un līdz ar to LHC varētu iedarbināt tikai novembrī.

CERN paziņoja, ka aizkavēšanās saistīta ar to, ka divos paātrinātāja sektoros konstatētas problēmas ar dažu sistēmu hermētiskumu. Defekti atklāti laikā, kad notika kārtējā vara stabilizatoru testēšana. Problēmu novēršanai nāksies šajos sektoros paaugstināt temperatūru, un pēc tam to atdzesēšana prasīs vairākas nedēļas.

Lielais hadronu paātrinātājs tika iedarbināts izmēģinājumiem pagājušā gada 10.septembrī, bet 18.septembrī tas elektroenerģijas padeves problēmu dēļ tika apturēts. 19.septembrī instruments no jauna tika iedarbināts, bet tad tunelī pamanīta liela hēlija noplūde un paātrinātājs atkal apturēts.

Problēmas skāra dzesēšanas sistēmu, kas paredzēta jaudīgajiem magnētiem, kuru uzdevums ir virzīt daļiņu kūļus pa paātrinātāja 27 kilometrus garo apļveida tuneli.

Remontdarbu veikšanai bojātais tuneļa posms bija jāsasilda līdz normālai temperatūrai, kas aizņēma aptuveni divus mēnešus. Eksperimenta veikšanai milzīgajā tunelī temperatūra pazemināta līdz mīnus 271,3 grādiem pēc Celsija skalas.

Kā norāda CERN pārstāvji, paātrinātājs joprojām ir darba sākšanas stadijā un tas ir vislielākais un vissarežģītākais instruments, kādu cilvēki jebkad uzbūvējuši, līdz ar to tehniskas problēmas ir normāla parādība.

Lielais hadronu paātrinātājs, kas izmaksājis 10 miljardus Šveices franku (4,41 miljardu latu), uzbūvēts pazemē zem Šveices un Francijas robežas. Tā izveide ilgusi gandrīz divdesmit gadus.

Ar paātrinātāja palīdzību veiktais eksperiments varētu palīdzēt atklāt vēl neatklātos elementārdaļiņu fizikas noslēpumus.

Kad Lielais hadronu paātrinātājs darbosies ar pilnu jaudu, tas spēs izraisīt 600 miljonus elementārdaļiņu sadursmju sekundē, protoniem pārvietojoties ar ātrumu, kas ir 99,99% no gaismas ātruma.

Pētījumā iegūtie dati tiks nosūtīti virknei institūtu un universitāšu visā pasaulē, lai zinātnieki kopīgiem spēkiem tos izanalizētu.

Zinātnieki visā pasaulē ar nepacietību gaida datus par šīm elementārdaļiņu sadursmēm. Viena no iespējām ir, ka to rezultātā radīsies matērija, apstiprinot teoriju, ka pastāv tā sauktie Higsa bozoni, kuri matērijai piešķir masu, kas iesaukti arī par Dieva daļiņām.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus