Iekšlietu ministrija paziņoja, ka, pievienojot visus apgādājamos, kopējais skaitlis pieaug līdz 110 700.
Iepriekšējais lielākais patvēruma prasītāju skaits bija 2000.gadā - 98 900, kas 2001.gadā samazinājās līdz 88 300.
"Sliktās ziņas šodien ir tādas, ka skaitļi par pagājušo gadu ir ievērojami pieauguši salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un, lai arī rīcības plāns jau sāk parādīt rezultātus (..), paies mēneši, līdz mēs redzēsim visus ieguvumus no tā," preses konferencē paziņoja iekšlietu ministrs Deivids Blankets.
Piektdien izplatītie skaitļi dos jaunus argumentus tiem, kas apgalvo, ka valdības politika ir haotiska un ka valstī tiek uzņemts pārāk daudz cilvēku. Lielbritānijas samērā devīgā pabalstu sistēma padara valsti par vienu no pievilcīgākajiem mērķiem patvērumu meklētājiem.
Iekšlietu ministrijas dati parāda, ka Lielbritānijā patvērumu lūdz vairāk cilvēku nekā jebkurā citā Eiropas Savienības (ES) valstī. Vācijā patvērumu pērn lūguši 71 100 cilvēki, kurai seko Francija ar 58 100.
Patvēruma meklētāju jautājums Lielbritānijā kļūst arvien aktuālāks, jo atklājies, ka vairākas nesen par terorismu arestētas personas no Ziemeļāfrikas lūgušas patvērumu.
Uz to premjerministrs Tonijs Blērs šomēnes atbildēja, sakot, ka viņš patvēruma lūdzēju skaitu Lielbritānijā līdz septembrim vēlas samazināt uz pusi.
Taču valdības bargākā politika pagājušajā nedēļā cieta sakāvi, jo Augstākā tiesa nolēma, ka tās prasība reģistrēt patvēruma meklētājus, viņiem ierodoties valstī, ir nelikumīga.
Intervijā radiostacijai BBC Blankets valdības mērķi raksturoja kā "reālistisku pēc pieņemto pasākumu efektivitātes," taču atzina, ka sistēma ir jāmaina.
"Mērķis nav tikai izveidot racionālu sistēmu ar ANO palīdzību (..), bet arī izveidot darba atļauju sistēmu (..), jo ierodas pārāk daudz cilvēku (..), kas patiesībā vēlas nokļūt valstī kā ekonomiskie migranti," viņš sacīja. "Es esmu sagatavojies viņus ielaist, jo viņi dod ieguldījumu mūsu ekonomikā un nopelna savai dzīvošanai."
Lai arī Lielbritānijā patvērumu meklējošo skaits sasniedz rekordaugstus līmeņus, tikai katra desmitā lūgums tiek akceptēts. No 2002.gadā patvērumu lūgušajiem 66 procentiem tika atteikts, kamēr 24 procentiem tika piešķirta izņēmuma atļauja palikt valstī.
Lielbritānijas Bēgļu padome norāda, ka puse no patvēruma lūdzējiem nāk tikai no piecām valstīm - Irākas, Somālijas, Zimbabves, Afganistānas un Šrilankas - un lūdz iecietību.
"Skaitļi pēc to konteksta ir jāizpēta," sacīja Bēgļu padomes vadītāja vietas izpildītāja Margarēta Lalija, kas aizstāv bēgļu un patvēruma meklētāju tiesības.
"Valdība ir skaidri un pareizi parādījusi savu riebumu pret šiem vardarbīgajiem un despotiskajiem režīmiem [Irākā un Zimbabvē]. Šādas brutalitātes sekas ir tādas, ka cilvēki bēg uz drošām, civilizētām valstīm. Mēs viņus nevaram atraidīt," viņa sacīja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
