Testu varēs aizpildīt 90 centros visā valsts teritorijā, un pielaišana pie eksāmena maksās 34 mārciņas (aptuveni 34 latus).
"Lielbritānijas valodas un mūsu dzīvesveida saprašana ir būtiska," norādīja imigrācijas ministrs Tonijs Maknaltijs. "Šodien ieviešamais pasākums palīdzēs jaunajiem pilsoņiem pilnīgāk novērtēt britu pilsonības pilsonisko un politisko dimensiju, īpaši saprast tiesības un pienākumus, kas pavada... Lielbritānijas pilsonību."
Starp jautājumiem arī iekļauti, piemēram, tādi: "Kurus divus tālruņa numurus var izmantot, lai piezvanītu ārkārtas dienestiem, - 112, 123, 555, 999?"
Pareizā atbilde ir 112 un 999.
Tie, kuri nespēs nokārtot testu, nevarēs lūgt piešķirt viņiem Lielbritānijas pilsonību, un pieteikuma iesniegšanai viņiem tests būs jākārto atkārtoti.
Imigrācijas konsultāciju dienests - labdarības organizācija, kas sniedz padomus imigrantiem un patvēruma meklētājiem, - jaunos pārbaudījumus novērtējis ar piesardzīgu atzinību.
"Briesmas ir apstāklī, ka to varētu uztvert kā cilvēku izslēgšanu no Lielbritānijas pilsonības," norādīja dienesta augsta amatpersona Keita Besta. "Mūsu izglītības sistēmas perversitāte ir tāda, ka imigranti, kas vēlas naturalizēties, ar šo testu un ar tiem saistīto apmācību palīdzību, galu galā, iegūs plašākas zināšanas par dzīvi Apvienotajā Karalistē nekā daudzi no tiem, kas dzimuši kā Lielbritānijas pilsoņi."
Ideja par naturalizācijas testiem ir bijusi pretrunīgi vērtēta vēl kopš laika, kad premjerministres Mārgaretas Tečeres vadošais padomnieks Normens Tebits ieteica ieviest "kriketa testu", kas paredzēja, ka par Lielbritānijas pilsoņiem var kļūt tikai tie imigranti, kas justu līdzi Anglijas kriketa komandai.
Rasu vienlīdzības komisijas priekšsēdētājs Trevors Filipss intervijā BBC radio norādīja, ka viņš iebilst pret testiem, taču atzina, ka jāveicina imigrantu vēlme attīstīt prasmes, kas tiem labāk ļautu integrēties britu sabiedrībā.
Viņš piebilda, ka starp visiem iedzīvotājiem "visvairāk britiskumam ir piesaistīti" nacionālo minoritāšu pārstāvji, kas dzīvo Anglijā.
"Viņiem tas [britiskums] nozīmē taisnīgumu un vienlīdzību, un tas nozīmē netikt pakļautiem vajāšanai dēļ jūsu rases vai ādas krāsas," norādīja Filipss. "Otrkārt, tas attiecas uz britu individuālisma tradīciju, citiem vārdiem sakot, jums nav jāpieskaņojas kāda cita uzskatiem par to, kādam ir jāizskatās britam".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
