"Šķiet, ka Lielbritānijai ir ideja piedāvāt lielu daļu no Lielbritānijas kara bāzu teritorijas, ja tiks panākta vienošanās," žurnālistiem sacīja Kasulidis.
Akrotiri bāze Kipras dienvidu piekrastē ir lielākā Lielbritānijas gaisa spēku bāze ārpus Lielbritānijas. Šī bāze bija svarīgs armijas apgādes punkts 1991. gada Persijas līča kara laikā, un gaidāms, ka Akrotiri bāzei būs tikpat liela nozīme arī tad, ja Savienotās Valstis sāks karu ar Irāku.
Diplomātiskie ziņu avoti norāda - ja tiktu panākta vienošanās par Kipras atkalapvienošanos, Lielbritānija būtu gatava atteikties no 40 līdz 50 procentiem bāzu teritorijas un atdot tās Kipras grieķiem un turkiem.
ANO vēlas, lai līdz 28. februārim abas Kipras etniskās kopienas pieņemtu tās izstrādāto miera plānu. Lai palīdzētu vienoties par piedāvāto miera plānu, 26. februārī Kiprā ieradīsies ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans.
Lielbritānijas īpašais sūtnis Kipras problēmas jautājumos Deivids Henijs piedāvājumu par bāzu teritoriju atdošanu izteicis svētdien Kipras grieķiem, ziņoja masu informācijas līdzekļi.
Pēc amatpersonu neapstiprinātām ziņām, 90 procenti no Lielbritānijas kara bāzu teritorijām tiktu atdotas Kipras grieķiem, bet 10 procenti - Kipras turkiem.
Kipras kādreizējā koloniālā pārvaldītāja Lielbritānija, 1960. gadā piešķirot šai Vidusjūras salai neatkarību, saglabāja suverenitāti pār savām kara bāzu teritorijām Kiprā.
Ne visa kara bāzu teritorija tiek izmantota militāriem mērķiem. K ara bāzu teritorijā britu civilās administrācijas pakļautībā dzīvo daudzi Kipras grieķu zemnieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
