Lielbritānijas valdību apsūdz, ka tā "glorificējot karu" un vēršoties pie bērniem, lai veicinātu jaunu karavīru iesaistīšanu bruņotajos spēkos.
Šīs apsūdzības izteiktas ziņojumā, ko pirmdien publicējis respektētais Džozefa Rountree labdarības trests, kurā teikts, ka rekrūšiem netiek teikta pilna patiesība par dzīvi bruņotajos spēkos un tāpēc viņi nevar izdarīt informētu izvēli.

Tajā arī norādīts, ka daudzi jaunie rekrūši aiziet no armijas, atklājuši militārās dzīves realitāti.

"Manuprāt, jaunieši ir īpaši neaizsargāti pret karjeras spiedienu bruņotajos spēkos," saka ziņojuma autors Deivids Džī.

"Viņi nevar zināt, ko viņi gribēs 20 gadu vecumā, kad viņiem ir 16. Šobrīd nekas netiek darīts, lai iepazīstinātu viņus ar bruņoto spēku dzīves negatīvajām pusēm."

"Es nesaku, ka rekrutēšanas literatūrā jāparāda visas kara šausmas. Taču es domāju, ka tajā jāatspoguļo līdzsvarota aina," norāda Džī.

Tomēr Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka daudzas pretenzijas esot "novecojušas, nepareizas un sliktas informētības rezultāts".

Kā apgalvots ziņojumā, 2007.gada aptaujā konstatēts, ka 48% visu karavīru uzskata, ka armijas dzīve ir sliktāka, nekā viņi bija gaidījuši, un tikai 20% teica, ka tā ir labāka.

Daudzi rekrūši pieteikušies, pilnībā nesaprotot savus juridiskos pienākumus, un literatūrā nav paskaidrots, ka nepilngadīgajiem nav juridisku tiesību aiziet no dienesta četrus gadus, ja viņi nav aizgājuši pirmo sešu mēnešu laikā pēc pieteikšanās.

Ziņojumā ieteikts veikt radikālas pārmaiņas vervēšanas politikā, arī izstrādāt jaunus statūtus, kas nosaka valsts atbildību, kā arī kardināli pārskatīt rekrutēšanas literatūru, pakāpeniski atteikties no nepilngadīgo vervēšanas un izstrādāt jaunas tiesības rekrūšiem atstāt dienestu.

Taču viceadmirālis Pīters Vilkinsons, kurš ir atbildīgs par vervēšanu bruņotajos spēkos, teica, ka atspoguļojums medijos neļauj rekrūšus maldināt par reālo dzīvi armijā. "Mēs neglorificējam karu," viņš teica. "Mums nebūtu jēgas to darīt."

Aizsardzības ministrijas pārstāve noraidīja vairākas ziņojumā izteiktās pretenzijas, uzsverot, ka bruņotie spēki nevēršas pie jauniešiem, kas jaunāki par 16 gadiem.

"Mēs labprāt uzklausām jebkuru ziņojumu, kas veicina nopietnas debates par bruņotajiem spēkiem. Taču daži no šiem apgalvojumiem nav pareizi un ir sliktas informētības rezultāts, citi ir selektīvi savā vervēšanas prakses interpretācijā un daži pierādījumi ir novecojuši," viņa sacīja.

"Dienests nevēršas pie jauniešiem, kas jaunāki par 16 gadiem. Vervēšanas process izstrādāts tā, lai aizsargātu pretendenta intereses jebkurā stadijā, lai kāds būtu viņa vecums."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!