Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Baltkrievija un Krievijas atomenerģētikas kompānija "Rosatom" 2022. gadā slēpusi incidentus, kas notikuši Astravjecas atomelektrostacijas (AES) pirmajā un otrajā energoblokā, kā arī defektus reaktoru iekārtās, ziņo aģentūra ELTA.

Tādi secinājumi izklāstīti ceturtdien publicētajā Lietuvas izlūkdienestu ziņojumā par draudiem nacionālajai drošībai.

2022. gada maijā AES vadības sistēma atklāja plaisas pirmā bloka reaktora korpusa augšējo bukšu šuvēs. Eksperti uzskata, ka kvalitatīvai defekta novēršanai būtu nepieciešama reaktora demontāža, taču politisku apsvērumu dēļ tāds risinājums pat nav ticis apsvērts.

Tehniskas problēmas nav ļāvušas uzsākt 2022. gadā plānoto otrā energobloka palaišanu. Pērn februārī fiksētas ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas pirmajā cirkulācijas kontūrā, kas dzesē reaktoru – ūdenī konstatēts darvas piesārņojums.

Tā rezultātā bija jāveic visu kontūra cauruļvadu tīrīšana, no reaktora izņemot kodoldegvielu. Tās detaļas, ko nevarēja iztīrīt, tika aizstātas ar jaunām, raksta Lietuvas izlūki.

"Ļoti ticams, ka Baltkrievijas AES tehniskie traucējumi tiks atklāti arī pēc otrā energobloka palaišanas. "Rosatom" ir ieinteresēts paplašināt savu ietekmi aiz robežām, radīt atkarību no savām tehnoloģijām, tomēr Baltkrievijas AES piemērs un no tā izrietošie draudi liecina par to, ka "Rosatom" nav spējīgs garantēt ieviesto tehnoloģiju uzticamību un drošību," teikts dokumentā.

Turklāt atomenerģijas objektu būvniecība un uzturēšana ārzemēs veido lielu daļu "Rosatom" peļņas, kas palīdz stiprināt arī Kremļa kara mašīnu, uzsvērts ziņojumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!