Statistikas dati un citas prognozes liecina, ka joprojām pastāv zināmas cerības, ka Lietuva spēs panākt atbilstību visiem Māstrihtas kritērijiem, kas nepieciešami, lai ieviestu eiro noteiktajā laikā - 2007.gada 1.janvārī.
Lai iestātos eirozonā, Lietuvai ir jāizpilda tā sauktie Māstrihtas kritēriji, kas nosaka, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk kā par diviem procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kurās procentu likmes ir viszemākās, un inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā.

Ar Māstrihtas kritēriju izpildi un eiro ieviešanu saistītie jautājumi tika apspriesti piektdien Lietuvas premjerministra Aļģirda Brazauska organizētajā sanāksmē.

Saskaņā ar Lietuvas Statistikas departamenta apkopoto informāciju pašreizējās inflācijas prognozes ir optimistiskākās nekā iepriekš. Tiek prognozēts, ka inflācija Lietuvā šogad varētu būt 3%-3,2%. Arī citas prognozes vieš cerības, ka Lietuva spēs izpildīt nepieciešamos Māstrihtas kritērijus.

Piektdien notikušajā sanāksmē tika nolemts izveidot darba grupu, kuru veidos Lietuvas Finanšu un Ekonomikas ministrijas, Statistikas departamenta un Lietuvas Bankas pārstāvji. Viens no šīs darba grupas galvenajiem uzdevumiem būs informācijas apkopošana par cenu izmaiņām valstī. Šī informācija tiks apkopota divas reizes mēnesī.

Kā ziņots, Lietuva, Igaunija un Slovēnija kā pirmās no jaunajām ES dalībvalstīm plāno pievienoties eirozonai 2007.gada 1.janvārī.

2006.gada vidū EK gatavojas publiskot ziņojumus, kuros tiks izvērtēta triju eiro ieviešanas kandidātvalstu atbilstība tā sauktajiem Māstrihtas kritērijiem, kas nosaka minimālo inflācijas un budžeta deficīta līmeni eiro ieviešanai.

Visas desmit valstis, kas ES iestājās 2004.gada maijā, arī ir apņēmušās pievienoties eirozonai.

Pēc pirmajām trīs eirozonas kandidātvalstīm Latvija, Kipra un Malta eiro plāno ieviest 2008.gadā, bet Slovākija - 2009.gadā. Savukārt Čehija, Ungārija un Polija eiro gatavojas ieviest 2010.gadā.

Lai ieviestu eiro, jaunajām ES valstīm vismaz divus gadus ir jābūt piemērojušām Eiropas valūtas kursa mehānismu II, kas pieļauj nacionālo valūtu svārstības pret eiro ne vairāk kā 15% robežās.

Savukārt ES prezidējošās valsts Austrijas finanšu ministrs Karls Heincs Grasers janvāra beigās, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, norādīja, ka patlaban vienīgi Slovēnija ir vistuvāk, lai ieviestu eiro noteiktajā termiņā. "Attiecībā uz Igauniju un Lietuvu skaitļi rāda, ka situācija izskatās slikti," norādīja Grasers.

Līdzīgu viedokli janvārī pauda arī EK. ES ekonomikas un monetārās politikas komisārs Hoakins Almunija norādīja, ka Lietuva un Igaunija patlaban vēl nav gatavas eiro ieviešanai, jo inflācijas līmenis šajās valstīs ir pārāk augsts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!