Lietuvā ierodas Vācijas armijas papildspēki; Šolcs Kijevā izrāda atbalstu Ukrainai
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Lietuvā pirmdien sākuši ierasties Vācijas karavīri, kas pievienosies NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai. Savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs pirmdien vizītē pie ukraiņu kolēģa Volodimira Zelenska pirmdien uzsvēra Vācijas atbalstu Ukrainai šajā saspīlējuma situācijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Krimā dzimusī žurnāliste Anastasija Magazova pēc tikšanās izcēla Šolca teikto: "Man ir viena ļoti būtiska vēsts šodien - mana valsts ir jūsu pusē." Pirmdien Šolcs Kijevā arī atklāja, ka Vācija Ukrainas atbalstam novirzījusi vēl papildu 150 miljonu eiro.

Papildspēki Lietuvā ieradušies saistībā ar pieaugošo Krievijas militāro klātbūtni pie Ukrainas robežām, kura pasliktina drošības situāciju arī Baltijas reģionā.

Kā preses konferencē Kauņas lidostā atgādinājis jaunais Vācijas vadītā NATO bataljona komandieris pulkvežleitnants Daniels Andre, kopumā uz Lietuvu paredzēts nosūtīt aptuveni 350 karavīrus un simts militāros spēkratus. Pirmie simts karavīri no Minsteres jau ieradušies, pārējie pievienosies viņiem tuvāko dienu laikā.

Viņš uzsvēris, ka papildspēki Lietuvā ieradušies jau dažas dienas pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas. "Tas ir spēcīgs vēstījums, ka nepieciešamības gadījumā kaujas grupu var pastiprināt ļoti ātri," piebildis Andre. Pēc viņa teiktā, visi jaunie papildspēki tiks dislocēti Ruklas militārajā bāzē.

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks atzinis, ka Vācijas lēmums nosūtīt uz Lietuvu vairāk karavīru ir nozīmīgs un savlaicīgs, tas apliecina NATO solidaritāti, vienotību un gatavību nodrošināt kolektīvo aizsardzību.

Vācijas Aizsardzības ministrija savukārt norāda, ka par galveno kaujas grupas pastiprinājumu uzskatāmas sešas modernas pašgājējhaubices PzH 2000 (titulattēlā un galerijā), kas Lietuvā tiks nogādātas ar lieljaudas vilcējiem. Papildu kontingents ietvers karavīrus no izlūkošanas, kā arī kodoldrošības, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības spēkiem, militārās policijas un medicīniskā dienesta. Jautāts, vai kodoldrošības speciālistu ierašanās liecina par attiecīgu draudu iespējamību, pulkvežleitnants Andre atbildējis, ka tādas informācijas nav, taču jābūt gataviem jebkādiem scenārijiem.

Vācija vada Lietuvā izvietoto NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, kurā ir vairāk nekā 1000 karavīri, - vienu no četrām misijām, ko NATO 2017.gadā nosūtīja uz Baltijas valstīm un Poliju, reaģējot uz to, ka Krievija 2014.gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Lietuvā pašlaik izvietoti aptuveni 500 Vācijas karavīru. Ar saviem karavīriem un civilo personālu kaujas grupas darbībā iesaistījušās arī Beļģija, Čehija, Francija, Horvātija, Islande, Luksemburga, Nīderlande un Norvēģija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievija NATO Ukraina Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form