Pēc viņa teiktā, Maskavas un Tbilisi konflikta risināšanā jāiesaistās gan Krievijai, gan NATO un Eiropas Savienībai (ES).
Lietuva arī uzskata, ka ES būtu jāsniedz Gruzijai gan humānā, gan militārā palīdzība, proti, jānosūta uz turieni miera uzturētāji.
Kā norādījis Vaitekūns, šādu nostāju Lietuva izteiks arī nākamnedēļ paredzētajā NATO valstu diplomātisko resoru vadītāju apspriedē.
Tikmēr Lietuvas prezidents Valds Adamkus norādījis, ka Gruzijas un Krievijas konflikta noregulēšana uzskatāma par pārbaudījumu ES.
"Mums stingri un nepārprotami jāpasaka, ka mēs ievērosim tos principus, kuri ietverti dažādās deklarācijās, un ka tas nav vienīgi paziņojums uz papīra. Pirmkārt, uz Gruziju jānosūta starptautiskie novērotāji. Otrkārt, Eiropas Savienībai jāuzņemas stingra loma, nesvaidoties un nemēģinot izvairīties no skaidras nostājas paušanas," viņš uzsvēris.
Krievijas vēstnieks Lietuvā Vladimirs Čhikvadze laikrakstam "Respublika" paudis kritisku attieksmi pret Lietuvas nostāju Maskavas un Tbilisi konflikta jautājumā.
"Ļoti nepatīkami, ka cienījamas Lietuvas amatpersonas un parlamenta deputāti atbalsta demonstrācijas pie [Krievijas] vēstniecības. Tā ir vienkārši provokācija [...]. Daži projekti var tikt iesaldēti vai atlikti; daži interesanti pasākumi var nenotikt. Mūsu vēstniecība centīsies darīt visu iespējamo, lai stiprinātu divpusējās attiecības, tomēr ne jau viss ir atkarīgs no vēstniecības," viņš sacījis.
Kā ziņots, arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs šonedēļ ieteica Latvijas amatpersonām nesteigties nosodīt Krievijas rīcību Dienvidosetijā, balstoties tikai uz agrākajām simpātijām pret Gruziju un saņemto vienpusēju informāciju. Pēc viņa teiktā, nepārdomāti izteicieni šajā sakarā "var radīt situāciju, no kuras pēc tam būs grūti iziet".
Kopš sestdienas pie Krievijas vēstniecības Viļņā notikušas vairākas protesta akcijas. Trešdienas vakarā Viļņas katedrāles bazilikā tika noturēta mise par mieru pasaulē, kurai sekoja gājiens "Miera ceļš" pa Viļņas Ģedimina prospektu un mītiņš pie Lietuvas Seima ēkas.
Šonedēļ Rīgas centrā atbalsta akcijā Gruzijai pulcējās aptuveni 3500 cilvēki, savukārt Krievijas atbalsta akcija pulcēja ap 300 cilvēku.