Viņš paziņojis, ka "Lietuvas un Krievijas attiecību uzlabošanos neaizkavē jautājums, kas patlaban radies saistībā ar kompensāciju, bet gan jautājums par to, vai nepieciešams tik drīzā laikā un augstā līmenī pieprasīt samaksu", ziņo laikraksts.
Pēc Vaļoņa teiktā, attiecību uzlabošana ar Krieviju ir valdības programmas prioritāte, tādēļ krietni jāapsver jautājums par padomju režīma radīto zaudējumu kompensācijas pieprasīšanu.
Ministrs uzsvēra, ka arī Krievijā tas tiek uztverts kā ļoti svarīgs jautājums.
Lai gan atbilstoši likumam par padomju režīma radīto zaudējumu kompensēšanu sarunas ar Krieviju paredzēts sākt līdz 2000.gada 1.novembrim, atbildīgajām amatpersonām līdz šim nav izdevies to izdarīt.
Pēc tam kad 2000.gada jūnija vidū Lietuvas parlaments bija pieņēmis šo likumu, Krievijas Ārlietu ministrija izplatīja paziņojumu, kurā šo likumu asi kritizēja, kā arī apšaubīja Molotova - Rībentropa pakta slepenā protokola dēļ notikušās okupācijas radīto zaudējumu apjomu.
Pagājušā gada oktobrī starpparlamentu komisija tieslietu ministra vietnieces Rasas Budberģītes vadībā aprēķināja, ka padoju režīma radīto zaudējumu apjoms ir 20 miljardi ASV dolāru (12,24 miljardi latu).
1992.gadā notikušajā referendumā Lietuvas iedzīvotāji pauda pārliecību, ka Krievijai, kas ir Padomju Savienības tiesiskā mantiniece, jāizmaksā kompensācijas Baltijas valstīm par padomju okupācijas režīma radītajiem zaudējumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
