Grozījumi paredz, ka lēmums par valsts dalību starptautiskajās organizācijās, kurām tiek deleģēta daļa suverenitātes, tiek uzskatīts par pieņemtu, ja referendumā par to nobalso vairāk nekā puse referenduma dalībnieku. Pirms grozījumu izdarīšanas likums noteica, ka referendumā par to ir jānobalso ne mazāk kā trešajai daļai balsstiesīgo pilsoņu.
Likuma norma, ka referendums uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalījusies vairāk nekā puse balsstiesīgo pilsoņu, ir atstāta spēkā.
Vēl grozījumos paredzēts, ka referendumu var rīkot nevis vienu, bet divas dienas, ja par to nolemj Seims. Šo izmaiņu mērķis ir palielināt vēlētāju aktivitāti.
Vairāki deputāti debatēs par grozījumiem referendumu likumā pauda sašutumu, ka politiķi grib panākt pozitīvu iznākumu referendumā par Lietuvas iestāšanos ES, izmantojot jebkādus līdzekļus.
Likuma grozījumi stāsies spēkā, kad tos būs parakstījis prezidents.
Šomēnes Seima spīkera Artūra Paulauska vadītajā referenduma par Lietuvas iestāšanos ES informācijas kampaņas koordinācijas padomes sēdē tika apspriesta iespēja Seimam iesniegt arī priekšlikumu izdarīt izmaiņas likumā par referendumu, lai referenduma par iestāšanos ES rezultāti nebūtu obligāti, bet konsultatīvi, un negatīva balsojuma gadījumā referendumā parlaments tomēr varētu ratificēt Lietuvas iestāšanos ES. Tomēr sēdes dalībnieki nolēma šādu punktu grozījumu projektā neiekļaut, bažījoties, ka tas varētu vairot eiroskeptiķu skaitu sabiedrībā.
Janvārī Seims pirmajā lasījumā pieņēma lēmumprojektu rīkot obligātu referendumu par Lietuvas iestāšanos ES 11.maijā. Lietuvas referendumu likums paredz divu veidu referendumus - obligātus un konsultatīvus.
Lietuvas Seima ārkārtas sesijā, kas sākās pirmdien, paredzēts pieņemt lēmumu rīkot referendumu par Lietuvas iestāšanos ES un noteikt tā rīkošanas datumu.
ES cer uzņemt Lietuvu, Latviju, Igauniju un vēl septiņas kandidātvalstis 2004.gada 1.maijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
