Lietuva sākusi izstrādāt visaptverošu valsts aizsardzības plānu
Foto: AFP/Scanpix

Lietuva sākusi darbu pie visaptveroša valsts aizsardzības plāna, kurā tiks runāts ne tikai par bruņotu aizsardzību, bet arī par citu valsts institūciju un sabiedrības pilsoniskās pretošanās lomu, intervijā ziņu aģentūrai BNS apliecinājis aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vaicāts par šāda plāna nepieciešamību, viņš norādījis, ka par to jau tiek domāts un pašlaik tiek izstrādāta plāna koncepcija, bet piebildis, ka sīkāk par to nerunās, jo publiski tas pagaidām netiek apspriests.

Ministrs atzinis, ka būtu labi, ja šā darba koordinēšanu uzņemtos valdība, ņemot vērā, ka runa ir par starpinstitucionālu plānu, bet to darīt ir gatava arī Aizsardzības ministrija.

Lūgts komentēt 2018. gadā panākto Lietuvas partiju vienošanos par par valsts aizsardzības politiku, kas paredz 2022. gadā pieņemt lēmumu attiecībā uz iespēju ieviest vispārēju karaklausību, Anušausks sacījis, ka viņa pārstāvētā partija "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" un arī viņš pats šo ideju atbalsta. Vienlaikus ministrs norādījis, ka šā mērķa īstenošanā līdzās politiskajai gribai ir vajadzīgi arī lieli resursi.

Pēc viņa teiktā, aizsardzības budžeta izredzes noskaidrosies rudenī vai, iespējams, pat agrāk.

"Resursi vajadzīgi ne tikai papildu cilvēku skaita iesaukšanai, bet arī viņu apgādei, armijas daļu apgādei. Militārajām struktūrām neder cilvēku piesaistīšana vienīgi tādēļ, lai būtu kaut kāda masa, tās visu sīki plāno vairākus gadus uz priekšu. Neslēpšu - ja aizsardzība plānošanā tiktu ņemts vērā šāds politiskais lēmums, vajadzība pēc resursiem pieaugtu par vairākiem simtiem miljonu," norādījis ministrs.

"Bruņotie spēki gribētu tikt pie jau saplānotajām lietām. Dažus bruņojuma pirkumus vēl neesam saņēmuši, vai, ja arī esam saņēmuši, tad neesam pilnībā apguvuši. Armijai vajag, lai tas, kas saplānots, no papīra pārceltos realitātē un viņi ar jaunu bruņojumu, jaunu apgādi varētu pilnībā darboties saskaņā ar plānoto. Tādēļ iesaukuma jautājumi jāsaskaņo, jo īpaši tādēļ, ka iesaucamo skaits jau palielināts līdz 4000 gadā. Tas var mainīties katru gadu; manuprāt jāņem vērā pat tas, kad iesaukums notiek kaimiņvalstīs un kad tur iesauktie tiek atlaisti mājās, kādi ir šie viļņi, (..) tur ir daudzas nianses," viņš spriedis.

Anušausks atzinis, ka par to jālemj Seimam un valdībai, bet norādījis, ka viņš pats šim jautājumam joprojām ir atvērts un uzskata, ka jāņem vērā militārpersonu viedoklis.

"Pats princips ir labs un domāju, ka tad, ja demogrāfiskā situācija Lietuvā nemainīsies, mēs diezgan drīz gribot negribot pāriesim pie vispārējas karaklausības, bet iesaucamo skaits, visticamāk, būs ļoti līdzīgs," viņš stāstījis.

Vaicāts, vai, viņaprāt, Bruņotajos spēkos obligātā kārtā būtu jāiesauc tikai jaunieši vai arī jaunietes, ministrs atzinis, ka tas ir apspriešanas vērts jautājums.

"Protams, tiesības ir vienlīdzīgas. Virsnieku korpusā ir 12% sieviešu. Starp jauniesaucamajiem, kas iet dienēt brīvprātīgā kārtā, šis procents nemitīgi aug. (..) Vai iekļaut vispārējā karaklausībā, kā, teiksim, Izraēlā, - tas arī ir diskutējams jautājums, bet mēs to nevaram noteikt no augšas. Domāju, ka jālemj arī sabiedrībai. Mēs zinām, ka viedokļi šai jautājumā ir ļoti pretrunīgi. Ja sabiedrība nolemtu, ka visiem ir vienlīdzīgas tiesības, tad jā, bet pagaidām es to neredzu. Jārunā tiklab par pienākumiem, kā par iespējām. Piemēram, daļa bruņojuma jānes uz saviem pleciem - mīnmetēji vai ložmetēji, tur vajadzīgs fizisks spēks. Tiesības varam novienādot, bet darbus armijā tik un tā nāktos dalīt," viņš skaidrojis, piebilzdams, ka sievietes aizsardzības struktūrās visbiežāk dienē kā speciālistes, jo Bruņotajos spēkos ir ne mazums administratīvu pienākumu.

Ministrs arī atzinis, ka valdība gribētu panākt divpusēju vienošanos ar Amerikas Savienotajām Valstīm par pastāvīgu amerikāņu bataljona izvietošanu Lietuvā, kur pašlaik uzturas jau trešais ASV bataljons, kas plāno tur palikt līdz vasaras beigām, un vienlaikus izveidots arī Vācijas vadītais NATO starptautiskais bataljons.

"Mēs runājam par pastāvīgu dislokāciju Lietuvā. Ir svarīgi izteikt mūsu vēlmes, jo amerikāņi nevar sūtīt spēkus pēc savas ierosmes un bez mūsu vēlēšanās un piekrišanas," viņš skaidrojis. "No otras puses, viņi norāda uz konkrētām lietām - piemēram, ja to gribat, jums jāattīsta atbalsts, šādam bataljonam vajadzīga (..) zināma infrastruktūra, jo tas nedosies šurp atpūsties. Tas ieradīsies trenēties, mācīties paaugstināt kaujas gatavību. Viņi arī paši piedalās šīs infrastruktūras attīstīšanā. (..) Protams, daudz kas būs atkarīgs no jaunās ASV administrācijas."

Saistībā ar sabiedroto spēku klātbūtni Lietuvā lūgts komentēt aizsardzības infrastruktūru, Anušausks norādījis, ka esošie Bruņoto spēku poligoni Ruklā, Pabradē un Kazlu Rūdā tiek ļoti intensīvi izmantoti un arī attīstīti, bet attiecībā uz jauna poligona izveidi tiek veikti izpētes darbi un lēmums par tā atrašanās vietu acīmredzot tiks pieņemts nākamgad, bet pats poligons varētu būt pieejams 2024. vai 2025. gadā, jo runa ir par ļoti lielu investīciju projektu, kura vajadzībām, cita starpā, būs arī jāizpērk zeme.

Intervijā Lietuvas aizsardzības ministram vaicāts arī viņa viedoklis par decembrī publiskotu pētījumu, kurā vairāk nekā simts Krievijas un rietumvalstu eksperti ierosinājuši iet citu ceļu un apspriest iespējas ierobežot tiklab NATO, kā Krievijas konvencionālos spēkus Eiropā, pirmām kārtām Baltijas reģionā un Polijā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

"Domāju, ka pagaidām tiek runāts tikai par samazināšanu NATO pusē, par Krieviju runas nav. Krievija, patiesību sakot, jau ne pirmo gadu konsekventi atkāpjas no visiem līgumiem, kuri palielinātu atklātumu un caurskatāmību - tieši šajās dienās tika paziņots, ka Krievija izstāsies no Atvērto debesu līguma," viņš atgādinājis. "Tas līdzinās "maigās varas" izmantošanai - mulsināt Rietumu sabiedrību ar šādiem paziņojumiem, ka kaut kas tāds var tikt darīts abpusēji. Pagaidām redzam tikai ļoti vienpusējus Krievijas militārā potenciāla nostiprināšanas elementus mūsu virzienā, Kaļiņingradas apgabalā, rietumu virzienā. Par to liecina ne tikai mācības, bet arī jaunu militāro vienību veidošana, jauna militārā potenciāla atrašanās šajā reģionā, un tās nepavisam nav amerikāņu bataljona lieluma vienības. Tiek veidotas un apbruņotas divīzijas, kurām šie bataljoni, visticamāk, pat neko īpašu nenozīmētu, ja tie uzsāktu militāru darbību. Uzskatu, ka Lietuvai šai gadījumā konsekventi jāstiprina sava nacionālā drošība. Mēs pilnīgi noteikti esam pret vienpusēju piekāpšanos, bet pašlaik es šādas iniciatīvas vērtēju tikai kā vienpusēju piekāpšanos, pilnībā neņemot vērā Krievijas militārā potenciāla pieaugumu un nostiprināšanu."

Anušausks aicināts izteikties arī par Baltkrievijas lomu, novērtējot, vai to var uzskatīt par sava veida buferzonu, vai arī faktisku Krievijas provinci.

"Mēs visi saprotam, ka Baltkrievijai šeit nav patstāvīgas lomas. Baltkrievijas bruņotie spēki ir papildu atbalsta elements Krievijas bruņotajiem spēkiem. Visas militārās mācības, kas notiek Baltkrievijas teritorijā, - kā zināms, šogad, atkal paredzētas plašas stratēģiskās mācības rietumu virzienā "Zapad" - tikai apliecina, ka Baltkrievijas ir pakārtota loma. Krievija, politiski ņemot, acīmredzami stiprina savu stāvokli Baltkrievijā, pastiprina arī militāro klātbūtni un cenšas pasteidzināt savienotās valsts projektu. Zināms, mēs cenšamies vērst uzmanību uz Krievijas aktivitātēm Baltkrievijā, uz militāro sadarbību," viņš stāstījis.

Aizsardzības ministrs lūgts komentēt arī Lietuvas militārā izlūkdienesta un Valsts drošības departamenta veikto nacionālās drošības risku novērtējumu, kurā pēdējā laikā līdzās Krievijai un Baltkrievijai tiek minēta arī Ķīna. Vaicāts, kā šo valsti vērtēt no militārā viedokļa - kā apdraudējumu, kā sāncensi vai konkurenti, viņš atzinis, ka NATO valstīs šai jautājumā nav vienprātīgas nostājas.

"ASV ļoti skaidri saredz, ka Ķīna jau sāk radīt arī militāru apdraudējumu, stiprinot savus spēkus Klusā okeāna reģionā un atvēlot tam lielus resursus. Eiropas attieksme pret Ķīnu nav tik vienota. Lietuva šai ziņā varbūt cenšas ieņemt amerikāņiem tuvāku nostāju, piemēram, attiecībā uz kiberdrošību, kad runājam par 5G internetu, mums būtu jāatsakās no Ķīnas tehnoloģijām un nedrīkstētu ielaist [Ķīnas investorus] projektos, kas saistīti ar stratēģiski svarīgiem objektiem. Redzam, kas noticis dažās Eiropas valstīs, kad [viņiem] neapdomīgi atdoti daži infrastruktūras projekti. Te vēl paveras telpa lielākām diskusijām gan Eiropas Savienībā, gan NATO," viņš uzsvēris.

Vaicāts, vai no nacionālās drošības viedokļa un attiecībā uz sadarbību ar ASV ķīniešu investīcijas Klaipēdas ostā var uzskatīt par to sarkano līniju, ko nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt, ministrs atbildējis:

"Mums ir diezgan labi likumi par atbilstību nacionālās drošības interesēm, kādu citām valstīm nav. Komisijā, kura izvērtē atsevišķu investīciju atbilstību, vai nu runa būtu par Ķīnu vai citām trešajām valstīm, mēs to ļoti skaidri esam likuši saprast, un, manuprāt, šīs valstis to redz un ņem vērā, ka stratēģiskajās nozarēs šādas investīcijas mēs neuzskatām par īpaši vēlamām."

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krievija Lietuva NATO
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form