Nerimstot diskusijām, ka lita devalvācija krīzes apstākļos varētu izrādīties nenovēršama, Lietuvas Brīvā tirgus institūta eksperti noraida šādu risinājumu un stingri nostājas pret lita devalvāciju kā ekonomikas glābšanas līdzekli.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā uzskata analītiķi, ekonomikai tas nepalīdzētu, vienīgi iedzītu cilvēkus nabadzībā un attālinātu eiro ieviešanu.

Saskaņā ar pastāvošo valūtu pārvaldības modeli apgrozījumā esošo litu daudzumu nosaka tirgus apstākļi - tas atkarīgs no līdzsvara starp litu apmaiņu pret eiro un eiro apmaiņu pret litiem, viņi skaidro.

Devalvējot litu, apgrozījumā esošo litu daudzumu noteiktu varas iestāžu lēmums, bet pati devalvācija "nenozīmētu pareizāka vai Lietuvas situācijai atbilstošāka stāvokļa nostiprināšanu, bet gan subjektīvu, politizētu, patvaļīgu valsts iejaukšanos, kas izkropļotu tirgus attiecības".

Valūtu pārvaldība ļauj uzturēt fiksētu kursu un nepieciešamās rezerves gan ekonomikas augšupejas, gan lejupslīdes laikā, tātad krīzes apstākļos ir svarīgi nevis koriģēt lita kursu, bet neierobežot cenas, tostarp darbaspēka cenas, un censties panākt, lai sabiedriskā sektora izdevumi atbilstu finansējuma iespējām.

Pēc ekspertu domām, pastāvot valsts monopolam attiecībā uz naudas izlaišanu, naudas piedāvājums var kļūt neierobežots, jo tas atkarīgs no centrālās bankas vadības subjektīvajiem lēmumiem un to neierobežo konkurence. Tādēļ nacionālās valūtas emisija jāiegrožo ar objektīviem noteikumiem, kas darbojas automātiski un ko arī nodrošina valūtu pārvaldības modelis.

Lita devalvēšana palielinātu apgrozībā esošo naudas daudzumu, jo tiktu mainīta attiecība, ka litiem jābūt segtiem ar eiro. Taču vienlaikus tas nemainītu esošo resursu, preču, kapitāla un darbaspēka daudzumu, līdz ar to augtu cenas un lits zaudētu vērtību attiecībā pret citiem resursiem. Tādējādi tiktu "sodīti" cilvēki, kuri litos saņem ienākumus, bet visvairāk tie, kam ir iekrājumi vai noguldījumi litos.

Līdz ar lita devalvāciju sadārdzinātos importa preces un no importētajām izejvielām ražotā enerģija, nenovēršami pieaugtu inflācija un Lietuva vēl vairāk attālinātos no eiro ieviešanas, secina eksperti.

Tiek gan apgalvots, ka lits jau reāli ir zaudējis savu vērtību attiecībā uz eiro un devalvācija ļautu noteikt īsto lita un eiro attiecību. Kā norāda eksperti, šāds uzskats balstīts uz pieņēmumu, ka valūtas kurss tirgū ir matemātiski aprēķināms lielums, nevis pieprasījuma un piedāvājuma rezultāts. Sasaistot litu ar ASV dolāru un pēc tam ar eiro, lita kurss tika noteikts pēc tā brīža tirgus kursa, ko noteica toreizējais naudas daudzums, viņi atgādina.

"Cenu atšķirības Lietuvā un eirozonas valstīs nedod iemeslu apgalvot, ka oficiālais valūtas kurss neatbilst reālajam. Arī pašā Lietuvā vienu un to pašu preču un pakalpojumu cenas atšķiras, bet tas nenozīmē, ka atšķiras lita kurss dažādās pilsētās," raksta institūta analītiķi.

Nereti lita devalvācija tiek minēta kā iespējamais līdzeklis eksporta veicināšanai, taču eksperti uzsver, ka šāds līdzeklis būtu mākslīgs, diskriminējošs un tam būtu daudz negatīvu seku.

Valūtas devalvēšana gan dod eksportētājiem iespēju uz laiku samazināt izvedamās produkcijas cenas, ko daļēji veido darbaspēka cena, taču šis ieguvums ir pārejošs, jo, pieaugot inflācijai, algas nāksies celt, turklāt daudzu eksportpreču ražošanā tiek izmantotas ievestās izejvielas, kas devalvācijas gadījumā savukārt kļūtu dārgākas.

Pieaugtu arī parādu nasta cilvēkiem, kas ņēmuši kredītus eiro. Pēc Lietuvas Bankas datiem, šā gada janvārī eiro kredīti nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām sasniedza kopsummā 41 miljardu litu (8,36 miljardus latu) jeb 37% no 2008.gada iekšzemes kopprodukta.

Daudzi no šiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām ieņēmumus gūst litos, tāpēc lita devalvācija palielinātu to saistību nastu. Pieaugtu ne vien privātā, bet arī valsts sektora ārējo parādu nasta, kas gultos uz nodokļu maksātāju pleciem.

Valsts sektora ārējie parādi eiro šā gada sākumā litu izteiksmē sasniedza 11 miljardus.

Atteikšanās no valūtu pārvaldības modeļa kaitētu Lietuvas tēlam, varētu pasliktināt Lietuvas reitingus, samazinātu iespējas aizņemties, paaugstinātu pieejamās procentu likmes un vairotu gan ekonomiskās nestabilitātes, gan sociālo nemieru draudus, norāda Lietuvas Brīvā tirgus institūta eksperti.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form