Pērn, iesniedzot šā gada budžetu ar deficītu, valdība solīja, ka 2009.gada budžets jau varētu būt sabalansēts. Uzņemties stingrākas fiskālās disciplīnas saistības Lietuvai ieteikušas arī starptautiskās finanšu institūcijas.
Kā pēc tikšanās paziņojis premjers, budžeta apspriešana joprojām norisinās "ļoti saspringti". "Jebkurā gadījumā pieņemsim tādu budžetu, kas būtībā nepārkāps Fiskālās disciplīnas likumu. Bet, protams, deficīts šai gadījumā būs, jo samazinās ieņēmumi un pastāv vesela virkne saistību, kas pieņemtas vēl pirms 2009.gada budžeta izveidošanas, - pirmām kārtām, algas. Un šīs saistības nav nekādas mazās," viņš sacījis žurnālistiem.
No otras puses, gan premjers, gan finanšu ministrs apliecinājuši, ka tiks ievēroti Māstrihtas kritēriji, lai budžeta deficīts nepārsniegtu 3% no iekšzemes kopprodukta.
Arī Šadžus nav vēlējies atklāt medijiem, cik liels varētu būt budžeta deficīts, lai gan šie dati jau iesniegti Eiropas Komisijai. Pēc ministra teiktā, tā esot tikai "tehniska informācija".
Kā tikmēr norādījis prezidents, kas bija uzaicinājis premjeru un finanšu ministru uz tikšanos, nākamgad paredzētā budžeta ieņēmumu samazināšanās rada draudus, ka var neizdoties uzturēt apmēram tādu budžeta deficīta līmeni, kāds plānots šogad.
"Tuvojamies kritiskai un psiholoģiski svarīgai budžeta deficīta robežai - 3% no IKP, tāpēc mums nekavējoties jāmeklē veidi, kā krietni vien samazināt budžeta izdevumus gan šogad, gan nākamgad," uzsvēris Adamkus.
Viņš aicinājis valdību skaidri formulēt finansēšanas prioritātes un kritērijus un nekavējoties izstrādāt nepieciešamos likumus, kas samazinātu valdības finansiālās saistības, norādījusi prezidenta preses sekretāre Rita Grumadaite.
"Šie likumprojekti būtu jāiesniedz reizē ar 2009.gada budžetu. Ja tas netiks izdarīts, Lietuva nākamgad jutīs īstas finansiālās bezatbildības sekas," viņa piebildusi.
Vienlaikus prezidents uzsvēris, ka valstij pienācīgi jāfinansē sociāli jutīgākās sabiedrības grupas, tomēr jebkurā gadījumā jāņem vērā arī savas finansiālās iespējas.
Lietuvas Brīvā tirgus institūta vadītājs Remigijs Šimašus Lietuvas radio un televīzijas ziņu portālam "lrt.lt" norādījis, ka jebkāds budžeta deficīts "viennozīmīgi ir vērtējams negatīvi, bet nepamatota naudas daudzuma palielināšana traucē tirgum atgūties, atteikties no nepamatoti aizsāktiem projektiem".
"SEB bankas" prezidenta padomnieks Gitans Nausēda atzinis, ka paziņojums par gaidāmo budžeta deficītu viņu nepārsteidz, jo valsts jau agrāk uzņēmusies ne mazumu saistību un ekonomikas palēnināšanās apstākļos savākt ieņēmumus ir grūtāk.
"Ir doti solījumi skolotājiem, valsts ierēdņiem, bet ieņēmumu perspektīvas nav īpaši iepriecinošas. Ekonomikas palēnināšanās ir galvenais fons, uz kura tiek veidots nākamā gada budžets. Fiskālā situācija būs ļoti saspringta," prognozējis analītiķis.
Viņš uzsvēris, ka valstij "radikāli jāsamazina pārvaldes izdevumi. "Pašlaik ir īstais gadījums un iemesls - varai ir ļoti stipri jāsavelk jostas, lai saimniecība un cilvēki tās varētu atlaist," sacījis Nausēda.
Saskaņā ar Lietuvas konstitūciju nākamā gada budžeta projekts valdībai Seimā jāiesniedz līdz 17.oktobrim. Seima vēlēšanas Lietuvā notiks 12.oktobrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
