Lietuvas Seima delegācija Baltijas Asamblejā (BA) nolēmusi tuvākajā sesijā izvirzīt jautājumu par Baltijas valstu vienotību. Pēc delegācijas vadītāja Audra Klišoņa vārdiem, šādu reakciju izraisījusi informācija par NATO paplašināšanai veltītas rezolūcijas izskatīšanu NATO Parlamentārajā asamblejā (PA).
Jau ziņots, ka otrdien Berlīnē pieņēma rezolūciju, kas apstiprina alianses paplašināšanās plānus 2002.gadam un iesaka uzaicināt aliansē visas kandidātes, kas atbilst dalībvalsts kritērijiem.

Debatēs NATO Parlamentārajā asamblejā Igaunija neatbalstīja rezolūcijas projektu, kurā Lietuva, Slovēnija un Slovākija bija nosauktas par kandidātēm, kas panākušas vislielāko progresu ceļā uz uzņemšanu aliansē.

Igaunija un Latvija prasīja nosaukt rezolūcijā visas trīs Baltijas valstis vai nevienu. Lietuvas delegāti nosauca šādu Igaunijas nostāju par "dīvainu".

Decembrī Viļņā notiks BA rudens sesija, uz kuru ieradīsies Latvijas un Igaunijas parlamentārieši. Lietuvas Seima delegācija sesijā grasās iesniegt dokumentu, kura mērķis ir kliedēt šaubas par Baltijas valstu vienotību.

Klišonis paziņoja, ka šāda dokumenta projektu Lietuvas Seima delegācijas dalībnieki Baltijas Asamblejā plāno sagatavot jau nākamajā nedēļā. Šis dokuments neiegūs rezolūcijas statusu, jo ir palicis pārāk maz laika, lai to saskaņotu ar Latvijas un Lietuvas delegācijām.

BA 1995.gadā pieņēma rezolūciju par Baltijas valstu vienotību, kurā paziņoja, ka "vienas valsts sasniegums ir visu triju iekarojums". Rezolūcijā, kas tika pieņemta pirms 1997.gada NATO Madrides sanāksmes, ietverts aicinājums uzaicināt NATO vismaz vienu Baltijas valsti, jo "vismaz vienas valsts uzaicināšana dotu labumu visām trim valstīm".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit