Austrumeiropa slīgst dziļāk recesijā sakarā ar Rietumeiropas banku krīzi un tai nepieciešama koordinēta Eiropas Savienības (ES) institūciju palīdzība, tikko aizvadītajā vizītē Zviedrijā uzsvēris Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Būtu labi redzēt koordinētāku ES nostāju," viņš uzsvēris. "Mēs visi ciešam no krīzes kredītu tirgū un recesijas."

Kubiļus arī brīdinājis, ka finansiālās situācijas pasliktināšanās Ukrainā un Krievijā var pasliktināt stāvokli pārējā Austrumeiropā.

"Mēs raizējamies par to, kas varētu notikt Ukrainā un Krievijā. Šo lielo tirgu sabrukums negatīvi ietekmētu visu reģionu," viņš brīdinājis.

Dažas Rietumeiropas bankas jau vērsušās pie Briseles, lūdzot palīdzību kreditēšanas nosacījumu uzlabošanai Austrumeiropā. ES valstu vadītāji šo jautājumu gatavojas apspriest 1.martā paredzētajā samitā.

Kā atzīmējis Lietuvas premjers, Baltijas valstis atrodas sarežģītā situācijā. Cenšoties saglabāt fiksētus savu nacionālo valūtu kursus, tām nākas noteikt stingrāku, nevis maigāku fiskālo politiku, līdz ar to mazinās šo valstu eksportētāju konkurētspēja salīdzinājumā ar tām valstīm, kuru nacionālo valūtu vērtība kritusies.

Vienlaikus Kubiļus uzsvēris, ka Lietuvai vēl nav vajadzības sekot Latvijas paraugam un aizņemties līdzekļus no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF). "Mēs kontrolējam savu budžeta deficītu, un šobrīd mums nav nekādu reālu problēmu ar vietējām bankām," viņš norādījis.

Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Reinoldijs Šarkins gan pagājušajā nedēļā Seimā izteicās, ka nebūtu slikti, ja valdība ar SVF savlaicīgi vienotos par iespējamo finansiālo atbalstu, ja tāds izrādītos vajadzīgs.

Tomēr premjers paudis viedokli, ka šādas norunas rezultāti varētu būt pretēji gribētajam. "Lūgt SVF atbalstu - tas ir apkaunojums, no kā mēs gribētu izvairīties," viņš izteicies. "Mēs joprojām varam aizņemties no privātā sektora un ceram, ka šā gada otrajā pusē situācija starptautiskajā tirgū būs labāka."

Kā Kubiļus ceturtdien pēc atgriešanās no Stokholmas pastāstījis radiostacijai "Žiniu radijas", vizītes laikā viņš saņēmis solījumus, ka divas lielākās Zviedrijas bankas, kas darbojas Lietuvā - "Swedbank" un SEB banka - nesamazinās savus kredītportfeļus un tādējādi palīdzēs Lietuvas biznesam šos sarežģītos laikus pārdzīvot ar minimāliem zaudējumiem. Bankas arī apliecinājušas, ka to kredītresursi netiek atvilkti no Lietuvas.

"Bankām, protams, jāgādā par savu stabilitāti un drošību. Par to rūpējas arī Zviedrijas valdība, izmantojot dažādus finansiālā atbalsta instrumentus un izvirzot noteikumus, lai šīs bankas arī turpmāk būtu aktīvas Baltijas valstīs," viņš norādījis.

Pēc Kubiļus teiktā, no Zviedrijas bankām viņš saņēmis skaidrus apliecinājumus, ka tās nesamazinās savas darbības apjomus Lietuvā un uzņemas atbildību, garantējot savu meitasbanku darbību ar galveno banku resursiem. Panākta arī konstruktīva vienošanās, ka minētās Zviedrijas bankas uzņemas savu Lietuvas pārstāvniecību un filiāļu darbības risku.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form