Adamkus pozitīvi novērtēja apstākli, ka nākamā gada budžetā plānoti gandrīz par ceturto daļu lielāki ieņēmumi - līdz 24 miljardiem litu (5 miljardiem latu), bet kopā ar Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem pat aptuveni 29 miljardi litu (5,9 miljardi latu). Tomēr viņš vēlējās noskaidrot, kāpēc, neraugoties uz ekonomikas pieaugumu beidzamo septiņu gadu laikā un lielākiem budžeta ieņēmumiem, budžets atkal iecerēts ar deficītu.
Adamkus atzinīgi novērtēja finansējuma palielināšanu izglītībai, veselības aizsardzībai, sociālajām vajadzībām, lai gan šīm jomām atvēlēto līdzekļu pieaugums ir pārāk mazs, salīdzinot ar citām sfērām. Prezidents uzsvēra, ka valdībai būtu jāpieņem stingrāks lēmums attiecībā uz studiju reformu un veselības aprūpes reformu, jo tas ļautu mērķtiecīgāk izmantot līdzekļus progresīvāku sistēmu veidošanai, savukārt bez būtiskiem pārkārtojumiem šajās jomās nebūs iespējams piesaistīt arī privātos līdzekļus.
Viņš aicināja pārdomāt, vai visdāsnāk finansētajās jomās nebūtu iespējams samazināt izdevumus vismaz par dažiem procentiem.
Savukārt finanšu ministrs žurnālistiem skaidroja, ka valdībai nav bijis iespēju vēl vairāk samazināt valsts budžeta asignējumus, jo līdz ar Seima lēmumu būtiski palielināt valsts ierēdņu un politiķu algu bāzes likmes attiecīgi bija jāpalielina visu pārējo budžeta jomas darbinieku darba samaksa.
"Turklāt Seims nolēmis palielināt sociālās izmaksas. Mums nebija rezervju, lai vēl vairāk samazinātu budžeta valsts sektora deficītu," paziņojis Šadžus, tomēr pieļāvis iespēju, ka zināmas rezerves izdevumu samazināšanai vēl varētu atrasties.
Pēc ministra teiktā, visi budžeta izdevumi sadalīti pa konkrētām programmām, un, ja noskaidrotos, ka kādas programmas līdzekļi netiek izmantoti efektīvi, attiecīgie izdevumi tiktu samazināti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
