Lietuvas Seima komisija, kas nodarbojas ar Ignalinas AES reģiona problēmām, izpētījusi spēkstacijas modernizācijas iespējas un ieteikusi valdībai aktīvi censties panākt, lai vecās Ignalinas AES otrajam reaktoram, ko Lietuva Eiropas Savienības (ES) iestāšanās līgumā apņēmusies slēgt 2009.gada beigās, tiktu atļauts turpināt darbu, un nodrošināt sev šai jautājumā arī kaimiņvalstu atbalstu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Komisija mudina valdību pieņemt politisku lēmumu par Ignalinas AES darba turpināšanu, saskaņot un aktivizēt Ārlietu ministrijas un Briselē strādājošo Lietuvas pārstāvju pūliņus šajā virzienā un censties panākt, lai Lietuvas nostāju sarunās ar ES par kodolenerģētikas attīstību atbalstītu arī Latvija, Igaunija, Skandināvijas valstis un Polija.

Ieteikts arī uzdot Saimniecības ministrijai izstrādāt pamatotu lēmumu par kodolspēkstacijas darba pagarināšanu līdz jaunās AES uzcelšanai 2015.gadā vai līdz Lietuvas elektrotīklu saslēgšanu ar rietumvalstu elektrotīkliem 2012.gadā. Viens no komisijas ieteikumiem aicina valsts izpildvaru ierosināt apspriest parlamentā iespēju rīkot referendumu par vecās spēkstacijas darba turpināšanu.

Referenduma ideju pirms tam jau ierosinājis arī Seima Budžeta un finanšu komitejas vadītāja vietnieks Ķēstutis Glavecks.

Kā norāda komisija, tā balstījusies uz faktu, ka kodolenerģijas īpatsvars kopējā saražotās enerģijas apjomā Eiropā sasniedz trešo daļu un sākotnējais kodolspēkstacijas ekspluatācijas laiks parasti ir 40 gadi. Neraugoties uz Lietuvas apņemšanos Ignalinas AES slēgt, spēkstacijas darba tehniskie resursi ļautu to droši darbināt līdz 2017.gadam, un tādējādi Baltijas valstu energoapgādes sistēmas ietaupītu aptuveni 440 miljonus eiro (309 miljonus latu).

Seima komisija pievērš uzmanību apstāklim, ka ES valstis jau šobrīd tiek brīdinātas par iespēju, ka pēc 2010.gada var rasties problēmas ar gāzes piegādi no Krievijas, un Lietuvai tas ir īpaši aktuāli, jo šis laiks sakrīt ar paredzamo AES slēgšanu.

Lietuvas premjerministrs Ģedimins Ķirķils tomēr vairākkārt izteicies, ka līgumu ar ES par spēkstacijas slēgšanu nedrīkst pārkāpt.

"Šobrīd Lietuvai no politiskā viedokļa būtu nepareizi izvirzīt jautājumu par otrā reaktora darba turpināšanu, kas turklāt arī nespētu atrisināt jautājumu pēc būtības. Vispirms mums jāparāda, ka mums ir savs projekts, ka jaunie energobloki te tiešām tiks uzcelti," viņš uzsvēris. Lietuva arī saņem ļoti lielas kompensācijas saistībā ar gaidāmo spēkstacijas slēgšanu, un gadījumā, ja valsts nepildītu šis saistības, tai rastos problēmas attiecībā uz jauno enerģētikas projektu finansēšanu.

Kā ziņots, jaunās spēkstacijas pirmā reaktora celtniecību Lietuvā iecerēts pabeigt ap 2015.gadu. Saskaņā ar priekšizpētes atzinumiem jauna AES, kuras jauda būtu 3200 megavati, izmaksātu no 2,5 līdz 4 miljardus eiro (1,8-2,8 miljardus latu). Projektu finansētu triju Baltijas valstu un Polijas valsts un privātās energokompānijas.

Sabiedrība "Lietuvos energija" savas finansiālās iespējas šai projektā plāno palielināt, dibinot konsorciju, kurā ietilptu energotīklu kompānijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form