Lietuvas Seima spīkers Jūrmalā aicinās pārskatīt Eiropas valstu attieksmi pret Baltkrieviju

Lietuva uzskata par nopietnu Minskas signālu eiroatlantiskajai kopienai politieslodzīto atbrīvošanu Baltkrievijā. Kā ziņots, aizpagājušajā nedēļā Baltkrievijā no ieslodzījuma tika atbrīvots opozīcijas līderis Aleksandrs Kozuļins, bet pagājušajā vēl divi politieslodzītie - Andrejs Kims un Sergejs Parsjukevičs.

Pēc Juršēna domām, šie fakti varētu pamudināt Rietumus pārskatīt savu nostāju.

"Attiecībā uz Baltkrieviju nostāja tiešām varētu mainīties, jo mēs redzam jaunus zīmīgus faktus - politieslodzīto un īpaši Kozuļina atbrīvošanu. Tas tiešām ir notikums (..), un es domāju, tam vajadzētu pamudināt apdomāt, vai jāturpina īstenot Baltkrievijas izolācijas politika," viņš sacījis.

Līdzīgu viedokli pirmdien paudis arī Lietuvas ārlietu ministrs Petrs Vaitekūns.

"Baltkrievija maina attieksmi pret Rietumiem, un, manuprāt, arī mums vajadzētu padomāt, pieņemt tos signālus, ko Baltkrievija sūta," viņš norādījis.

Jau pirms tam Lietuvas Seima Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Justīns Kaross tika aicinājis pārskatīt ne vien savas valsts, bet arī visas Eiropas Savienības (ES) nostādni Baltkrievijas jautājumā un atteikties no šīs valsts prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma izolācijas politikas, ko viņš nosauca par neefektīvu, paužot viedokli, ka dialogs ar Baltkrieviju palīdzētu "vairāk iekustināt demokrātiskos procesus šai valstī".

Tiesa gan, atbrīvotais Aleksandrs Kozuļins pagājušajā nedēļā preses konferencē pauda atšķirīgu nostāju. "Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienībai nevajadzētu uztvert manas atbrīvošanas faktu kā jauna dialoga iespēju ar [Baltkrievijas] vadību," viņš sacīja.

Baltkrievijas opozīcijas līderis uzsvēra, ka savu atbrīvošanu apžēlošanas kārtībā uzskata par pazemojošu un turpinās pieprasīt pilnīgu politisko reabilitāciju.

Kā uzskata Kozuļins, vienīgi tad, ja viņš un abi pārēji politieslodzītie būtu atbrīvoti bez jebkādiem nosacījumiem, tas varētu kļūt par pamatu Rietumu dialogam ar Minsku.