Baltkrievijas autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko pēdējā laikā ir arestējis vairākus pazīstamus baltkrievu uzņēmējus, aizbildinoties ar nepieciešamību pieteikt karu korupcijai.
Tomēr daudzi šos arestus uzskata par Baltkrievijas vadītāja kārtējiem pasākumiem, kas vērsti pret viņa redzamākajiem un ietekmīgākajiem oponentiem.

Pēdējais arestētais ir Baltkrievijas lielākā uzņēmuma Minskas traktoru rūpnīcas vadītājs Mihails Ļeonovs, kurš kritizējis par Lukašenko valsts ekonomikas gremdēšanu pēdējo desmit gadu laikā. Ļeonovam izvirzīta apsūdzība "dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā" un "nevērībā, kas kaitējusi valstij".

Ļeonovs kritizēja bijušo kolhoza priekšsēdētāju Lukašenko par centralizētās tautsaimniecības sistēmas saglabāšanu, tādējādi kavējot valsts ekonomisko izaugsmi.

Pirms Minskas Traktoru rūpnīcas ģenerāldirektora aresta tika arestēts Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Viktors Rahmanko un Minskas ledusskapju rūpnīcas direktors Leonīds Kalugins.

Kalugins, kurš apsūdzēts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, kā arī par to, ka nav atmaksājis valsts aizdevumu, vēlējās kļūt par Lukašenko sāncensi septembrī notikušajās prezidenta vēlēšanās, taču viņa kandidatūru Centrālā vēlēšanu komisija noraidīja.

Atšķirībā no lielākās daļas Baltkrievijas uzņēmumu, kompānijas, kuru vadītāji ir arestēti, aizvadīto gadu laikā strādājušas ar peļņu.

"Es varu noticēt, ka Ļeonovs un citi arestētie direktori, iespējams, pieļāvuši kļūdas," taču tas jau bija gaidāms, jo viņiem bija jāsaskaras ar "neskaidriem un pretrunīgiem" likumiem, kas regulē tautsaimniecību, atzina Baltkrievijas parlamentārietis Ivans Paškevičs.

"Ja varas iestādes devušas rīkojumu, izmeklētāji varēja uziet jebko", lai apsūdzētu jebkura uzņēmuma administrāciju, viņš piebilda.

"Notikušajiem arestiem nav nekā kopēja ar korupcijas apkarošanu. Tie vienkārši parāda, cik ļoti varas iestādes ir nobijušās no sabiedrībā pieaugošās neapmierinātības ar viņu politiku," uzskata politiskais analītiķis Vjačeslavs Orgičs.

Baltkrievijas valdība ierobežoja reformas un tai izdevās saglabāt vismaz minimālas sociālās labklājības programmas, tomēr tai nebija pa spēkam novērst inflācijas pieaugumu, kas pērn bija 46 procenti, bet 2000.gadā sasniedza šokējoši augsto 207,5 procentu līmeni.

Aptuveni 43 procenti no desmit miljoniem Baltkrievijas iedzīvotāju pārtiek no nepilniem diviem dolāriem (1,28 latiem) dienā. Tomēr daudzi ekonomisti ir pārliecināti, ka oficiālie skaitļi neatbilst īstenībai un patiesībā nabadzībā slīgst daudz vairāk Baltkrievijas iedzīvotāju.

"Valdībai ir jāizskaidro cilvēkiem, kādēļ valstī ir tāda krīze," un vadošo uzņēmēju apcietināšana šajā ziņā palīdz, uzskata Baltkrievijas Uzņēmēju savienības vadītājs Aleksandrs Potuna.

Orgičs piekrita, ka, arestējot uzņēmumu direktorus, varas iestādes atņem uzņēmējiem drosmi pievienoties opozīcijai.

"Valsts nomenklatūrā šodien praktiski vairs nav Lukašenko atbalstītāju. Varam gaidīt jaunus arestus," sacīja analītiķis.

Bijušais Baltkrievijas prezidenta administrācijas vadītājs un tagadējais opozīcijas pārstāvis Leonids Siņicins pauda atšķirīgu viedokli.

"Arestus var skaidrot ar valdības vēlmi atbrīvoties no traucējošiem direktoriem pirms varu pārņem Krievijas galvaspilsēta," teica Siņicins.

Gaidāms, ka daudz turīgākie Krievijas uzņēmumi no 1999.gada decembrī izveidotās Krievijas un Baltkrievijas savienības iegūs visvairāk, lai arī pagaidām Krievija kaimiņvalsts ekonomikā investē piesardzīgi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!