Lukašenko nosaka uzņēmuma 'Belarusjkaļij' pārdošanas cenu 30 miljardu ASV dolāru apmērā
Foto: AFP/Scanpix

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko piektdien noteica valstij piederošā minerālmēslu ražošanas uzņēmuma "Belarusjkaļij" cenu 30 miljardu ASV dolāru (14 miljardu latu) apmērā, tomēr noliedza ziņas, ka norit sarunas par vērtīgākā Baltkrievijas valstij piederošā īpašuma pārdošanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Virmo baumas, ka šis uzņēmums jau ir pārdots, taču es neesmu vedis sarunas par "Belarusjkaļij" pārdošanu. Ja jums ir [tāda] nauda, tad nāciet [un pērciet]. Esmu paziņojis diezgan skaidri - lai uz galda būtu 30 miljardi ASV dolāru. Ja jums ir šāda nauda, tad rītdien būs būsiet šīs firmas īpašnieki," Baltkrievijas valdības sēdē paziņoja Lukašenko, kurš iepriekš brīdināja, ka neplāno lēti izpārdot Baltkrievijas aktīvus.

Gada sākumā, kad Baltkrievijā vēl nebija valūtas krīzes, Lukašenko paziņoja, ka pārdošanā netiks piedāvāti vairāk kā 25% "Belarusjkaļij" akciju.

Savukārt Krievijas plašsaziņas līdzekļi šonedēļ vēstīja, ka Krievijas magnāta Suleimana Kerimova investīciju uzņēmums "Nafta Moskva" ved sarunas par "Belarusjkaļij" 50% plus vienas akciju pirkšanu 15 miljardu ASV dolāru (7,2 miljardu latu) vērtā darījumā.

ASV laikraksts "Wall Street Journal" (WSJ), atsaucoties uz informētām personām, iepriekš vēstīja, ka, lai risinātu smagās ekonomiskās problēmas, Baltkrievija ir sākusi sarunas par "Belarusjkaļij" - pārdošanu. Pēc laikrakstā sniegtās informācijas, "Belarusjkaļij", kas saražo trešdaļu no kopējā pasaulē saražotā kālija mēslu apmēra, vērtība varētu būt 20 miljardi ASV dolāru (9,6 miljardi latu), bet potenciālie investori esot no Ķīnas un Krievijas. Sarunas ar Baltkrievijas uzņēmumu jau esot vedis Krievijas kālija mēslu "Uralkaļij" īpašnieks Dmitrijs Ribolovļevs, rakstīja WSJ.

Pārstāvji no Baltkrievijas valsts kompānijas "Belņeftehim", kurai pieder "Belarusjkaļij" akcijas, atteicās komentēt šīs ziņas.

Saskaņā ar līgumu, kuru pagājušās nedēļas nogalē Baltkrievija noslēdza ar Eirāzijas Ekonomisko kopienu, Minska apmaiņā pret trīs miljardu ASV dolāru (1,5 miljardu latu) aizdevumu piekrita triju gadu laikā privatizēt valsts īpašumus 7,5 miljardu ASV dolāru (3,75 miljardu latu) apmērā. Eirāzijas Ekonomiskās kopienas dalībvalstis ir Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija un Tadžikistāna. Dalībvalsts ir arī Uzbekistāna, taču kopš 2008.gada tā savu dalību ir apturējusi.

"Belarusjkaļij" iepriekš pārkrāva kālija kravas Ventspils ostā, taču pagājušā mēneša sākumā kļuva zināms, ka šā gada pirmajā ceturksnī Baltkrievijas kālija sāls piegādātājs nav izmantojis "Kālija parka" termināli Ventspils ostā. Uzņēmuma pārstāvji to skaidroja ar ekonomiskiem iemesliem, norādot, ka izdevīgāk ir vest kravas Klaipēdas virzienā.

Baltkrievijā ir radies naudas līdzekļu deficīts, jo Krievija ir pacēlusi energoresursu cenu un Baltkrievijai bija lieli valsts tēriņi pirms pērn rīkotajām prezidenta vēlēšanām.

Baltkrievijas centrālā banka maijā bija spiesta devalvēt Baltkrievijas rubli par vairāk nekā trešdaļu no tā vērtības.

Baltkrievijas premjerministrs Mihails Mjasņikovičs pagājušonedēļ paziņoja, ka Minska lūgs 3,5 līdz astoņu miljardu ASV dolāru (apmēram 1,75 līdz četru miljardu latu) aizdevumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF). Baltkrievijas finanšu ministrs Andrejs Harkovecs žurnālistiem Kijevā pagājušajā sestdienā teica, ka SVF kredīts Baltkrievijai būs vajadzīgs arī pēc Eirāzijas Ekonomiskās kopienas aizdevuma saņemšanas, un ka vienošanās ar SVF par aizdevuma saņemšanu varētu tikt parakstīta rudenī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form