No Aselborna teiktā bija noprotams, ka, pēc viņa domām, ja Gruzija pagājušā gada augustā būtu bijusi NATO dalībvalsts, tas iznīcinātu Vašingtonas līguma 5.pantu. Luksemburgas ārlietu ministrs gan vēlāk skaidroja, ka viņš ar teikto domājis, ka ir nepareizi apgalvot, ka, ja Gruzija būtu bijusi NATO dalībvalsts, karš ar Krieviju pagājušā gada augustā nebūtu noticis.
Proti, pēc Luksemburgas ārlietu ministra domām, pēc šādas situācijas būtu raisījušās smagas diskusijas par to, kura puse, kurai uzbruka. Par pamatu diskusijām varētu būt Vašingtonas līguma 5.pants, kurš paredz, ka NATO aizstāv dalībvalsti, ja tai tiek uzbrukts.
Tāpat Luksemburgas ārlietu ministrs pauda viedokli, ka NATO vajadzētu stiprināt attiecības ar Krieviju, jo tikai iesaistot ir iespējams paturēt to savā kontrolē un redzeslokā.
Luksemburgas ārlietu ministra teiktais saistībā ar Vašingtonas līguma 5.pantu un Gruzijas un Krievijas karu izraisīja pietiekami asu Baltijas valstu ārlietu ministru reakciju.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) sacīja, ka pilnībā nepiekrīt šādam Aselborna uzstādījumam un uzsvēra, ka viņš pat negribētu sākt debates, kurās tiek apstrīdēta Vašingtonas līguma 5.panta nozīme. Tā kā Lietuvas ārlietu ministrs Vīgauds Ušacks nebija starp diskusijas paneļa dalībniekiem, viņam savu nostāju, kas bija līdzīga Riekstiņa teiktajam, nācās paust no zāles.
Savukārt Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets atgādināja Luksemburgas ārlietu ministram par Krievijas nesen veiktajiem manevriem pie Baltijas valstu robežas. "Mācību mērķis bija, kā nogriezt Baltijas valstis no NATO," sacīja Paets, norādot, ka tas liek izdarīt secinājumus par Krievijas attieksmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
