Luksemburgas parlaments ceturtdien atbalstīja pretrunīgi vērtēto likumprojektu, kas paredz eitanāzijas dekriminalizāciju, lai gan valsts galva lielhercogs Anrī, būdams pārliecināts katolis, iepriekš jau paziņojis, ka to neparakstīs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Parlamenta balsojums notika tikai dažas stundas pēc tam, kad arī pāvests Benedikts XVI, tiekoties ar Luksemburgas jauno vēstnieku Paulu Dūru, pauda "dziļu satraukumu" par eitanāzijas likumu.

"Es vēlētos izmantot iespēju, ko [sniedz] mūsu tikšanās, lai paustu dziļo satraukumu par eitanāzijas un atbalstītās pašnāvības likuma tekstu, kuru pašlaik apspriež [Luksemburgas] parlaments," sacīja pāvests.

Viņš piebilda, ka jaunais likums padarīs "kāda dzīves izbeigšanu par pilnīgi likumīgu".

Benedikts tomēr atzina, ka likumprojekts ietver arī dažas pozitīvas normas, piemēram, par paliatīvās aprūpes attīstīšanu.

Politiskajiem līderiem "jāatceras, ka apzināts lēmums atņemt kādai nevainīgai personai dzīvību vienmēr ir slikts no morālā viedokļa un nekad nevar būt likumīgs", uzsvēra Benedikts, citējot savu priekšteci Jāni Pāvilu II.

Pēc piecas stundas ilgām debatēm par likumprojektu balsoja 31 deputāts, 26 likumdevējiem balsojot "pret", bet trim atturoties.

Tomēr, lai likums stātos spēkā, tam jāpārvar vēl vairāki juridiski un konstitucionāli šķēršļi.

Pirmkārt, ceturtdienas balsojums ir uzskatāms tikai par likumprojekta apstiprināšanu pirmajā lasījumā, jo kopš iepriekšējā balsojuma februārī, pēc parlamenta augšpalātas - Valsts padomes - pieprasījuma, tas ievērojami grozīts.

Otrkārt, pēc tam, kad parlaments likumprojektu būs apstiprinājis otrajā un galīgajā lasījumā, kas, iespējams, varētu notikt nākamā gada martā, tas jāparaksta lielhercogam Anrī.

Kā ziņots, Luksemburgas valsts galva lielhercogs Anrī decembra sākumā paziņoja, ka spers bezprecedenta soli un likumu neparakstīs, jo to viņam liedz sirdsapziņa.

Tajā pašā laikā nesen veikta aptauja liecina, ka lielais vairākums pilsoņu nosoda Anrī lēmumu un atbalsta viņa pilnvaru ierobežošanu.

Līdz šim nekad valsts vēsturē valsts galva nav izmantojis formālās tiesības parlamenta pieņemta likuma bloķēšanai, un Anrī paziņojums izraisījis valstī konstitucionālo krīzi.

Premjerministrs Žans Klods Junkers, lai gan viņa partija - kristīgie demokrāti - iebilst pret jauno likumu, no savas puses arī paziņoja, ka centīsies panākt konstitūcijas grozījumus, lai ierobežotu pašreizējās suverēna pilnvaras. Pagājušajā nedēļā likumdevēji ar lielu balsu vairākumu pirmajā lasījumā atbalstīja attiecīgu likumprojektu, kas paredz līdzšinējam suverēnam atstāt tikai tīri ceremoniālas funkcijas.

Ja eitanāzijas likums stāsies spēkā, Luksemburga līdztekus Nīderlandei un Beļģijai kļūs par trešo Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, kurā atļauti zināmi eitanāzijas veidi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form