Foto: RIA Novosti/Scanpix

Augsta ranga Ukrainas amatpersonas 2014. gada februārī ar nolūku izraisīja konfrontāciju starp protestētājiem un policiju pie Ukrainas parlamenta ēkas. Vardarbība bijusi daļa no toreizējā prezidenta Viktora Janukoviča apstiprinātās "pretterorisma operācijas", atsaucoties uz izmeklētājiem, vēsta medijs "Ukraine Today".

"Bija plāns 18. februārī ar spēku un šaujamieročiem izdzenāt mītiņu pie parlamenta, lai provocētu konfrontāciju starp policiju un protestētājiem. Nodoms bija attaisnot pretterorisma operācijas sākšanu pret Janukoviča kritiķiem," ziņu vietne citē par izmeklēšanu atbildīgo prokuroru Serhiju Horbatiuku.

Šie ir jaunākie valsts vadītās izmeklēšanas secinājumi. 18. novembrī Horbatiuks paziņoja, ka bijušais iekšlietu ministrs Vitālijs Zaharčenko devis tiešu rīkojumu apbruņot algotos huligānus – "tituškas" – ar 408 automātiskajiem ieročiem un 90 000 patronām no Iekšlietu ministrijas noliktavām, norāda medijs.

Savukārt Janukovičs personīgi devis rīkojumu vairākiem vardarbīgiem mēģinājumiem pārtraukt mēnešiem ilgušos protestus, šonedēļ paziņoja Ģenerālprokuratūra. Tā Janukovičs pavēlējis 2013. gada 30. novembrī izdzenāt pārsvarā studentu demonstrāciju Neatkarības laukumā.

Oficiālās izmeklēšanas rīcībā ir videoliecības, telefona sarunu ieraksti, e-pasta vēstules un citi pierādījumi par amatpersonu rīcību Maidana protestu laikā.

Tāpat ir nopratināti vairāk nekā 5000 liecinieku, kas redzējuši iespējamos noziegumus protestu laikā.

No 2014. gada 18. līdz 20. februārim sadursmēs Kijevas neatkarības laukumā jeb Maidanā gāja bojā vairāk nekā 120 demonstrantu, vēl aptuveni 2500 tika ievainoti.

Līdz šim apsūdzības izvirzītas vairāk nekā 270 aizdomās turētajiem. Izmeklētāji uzskata, ka Janukovičs, Zaharčenko un bijušais Nacionālās Drošības un aizsardzības padomes sekretārs Andrijs Kļujevs ir atbildīgi par nelegālu pavēļu došanu pielietot spēku pret protestētājiem jau no 2013. gada 30. novembra.

Tā sauktie Eiromaidana protesti sākās 2013. gada novembrī, tos izraisīja prezidenta Viktora Janukoviča lēmums neslēgt iepriekš solīto asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES), tā vietā izvēloties ciešāku sadarbību ar Maskavu.

Protestus vēl vairāk pastiprināja mēģinājumi demonstrantus izdzenāt ar spēku. Protestu aktīvā fāze noslēdzās ar nežēlīgu asinsizliešanu, drošības iestādēm pa demonstrantiem atklājot uguni, un prezidenta Janikoviča bēgšanu 2014. gada februāra beigās.

Vardarbībā tiek vainota gan nu jau izformētā milicijas specvienība "Berkut", gan snaiperi, kas šāvuši pa demonstrantiem. Tāpat varasiestādes algojušas huligānus, kuru uzdevums bijis vardarbīgi vērsties pret Maidana aktīvistiem.

Sadursmēs gāja bojā arī vairāk nekā 10 drošības dienestu darbinieki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!