Maķedonijā notiek prezidenta vēlēšanas  (32)

Ja neviens no kandidātiem pirmajā balsošanas kārtā neiegūs vismaz pusi balsu, pēc divām nedēļām sekos otrā kārta, kas notiks vienlaicīgi ar parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām.

Ivanovu atbalsta premjerministrs Nikola Grujevskis un viņa pārstāvētā konservatīvā partija "Iekšmaķedonijas Revolucionārā organizācija" (VMRO), savukārt Pendarovski izvirzījusi opozīcijā esošā Sociālistu partija.

Aptauja, kuru 4.aprīlī publicēja tīmekļa žurnāls "Fokus", liecina, ka Pendarovskis, kuru atbalsta 36,9% respondentu, nedaudz apsteidz Ivanovu, par kuru gatavojas balsot 35,1% maķedoniešu.

Abi pārējie kandidāti - Zorans Popovskis un Ilazs Halimi - var attiecīgi cerēt uz 4,7 un 3,7% balsu.

Nav sagaidāms, ka kāds no abiem favorītiem jau pirmajā kārtā varētu izcīnīt 50% balsu, un tādējādi gandrīz droši var apgalvot, ka nāksies rīkot arī otro kārtu.

Lai gan aptauju veicēji nav izteikuši prognozes par otrās kārtas iznākumu, analītiķi uzskata, ka vislielākās izredzes tajā uzvarēt ir Ivanovam.

VMRO ir pēc kārtas uzvarējusi trijās iepriekšējās vēlēšanās, kas notika attiecīgi 2006., 2008. un 2011.gadā, un tiek prognozēts, ka arī 27.aprīlī paredzētajās parlamenta vēlēšanās konservatīvie sociālistus sakaus.

Grujevskis pirmstermiņa vēlēšanas izsludināja pēc konflikta ar saviem koalīcijas partneriem - Demokrātisko integrācijas savienību (DUI), kas pārstāv etniskos albāņus.

DUI līderis Ali Ahmeti pieprasa grozīt vēlēšanu likumu, nosakot, ka prezidentu ievēl parlaments, kas ļautu uz valsts galvas krēslu cerēt arī kādam etniskajam albānim.

Tiešās vēlēšanās tas ir faktiski neiespējami, jo no divus miljonus lielā iedzīvotāju kopskaita albāņi veido tikai aptuveni vienu ceturtdaļu.

Taču, kad viņa prasības tika ignorētas, Ahmeti nāca klajā ar aicinājumu albāņiem boikotēt prezidenta vēlēšanas. Grujevskis viņu apsūdzēja "šantāžā" un izsludināja parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kurām jānotiek vienlaikus ar prezidenta vēlēšanu otro kārtu.

Saistot abus balsojumus, Grujevskis ir nodrošinājis Ivanovam lielākas izredzes gūt uzvaru.

Turklāt tas varētu vairot arī vispārējo vēlētāju aktivitāti, kura var izrādīties izšķiroša, jo likums nosaka, ka prezidenta vēlēšanas atzīstamas par notikušām vienīgi tad, ja tajās piedalījušies vismaz 40% balsstiesīgo.

Otra lielākā etnisko albāņu politiskā organizācija - Albāņu Demokrātiskā partija (PDS) - nav pievienojusies DUI aicinājumam boikotēt prezidenta vēlēšanas un izvirzījusi tajās savu kandidātu Halimi.

Arī tas varētu vairot interesi par prezidenta vēlēšanām, kas parasti piesaista daudz mazāku uzmanību nekā parlamenta vēlēšanas.

Pirms četriem gadiem Ivanovs savu sāncensi no sociālistu rindām Ļubomiru Frckoski uzvarēja, izcīnot 63% balsu, taču vēlētāju aktivitāte sasniedza tikai 42,8%.

VMRO vēlas vēl vairāk nostiprināt savu varu pēc tam, kad pērn notikušajās pašvaldību vēlēšanās tā savā kontrolē pārņēma 57 municipalitātes, kamēr sociālisti uzvarēja tikai četrās.

Maķedonija ir nabadzīgākā no bijušās Dienvidslāvijas valstīm, ja neskaita vienīgi Kosovu. Turklāt valsts stabilitātei traucē spriedze starp etniskajiem maķedoniešiem un albāņiem.

2001.gadā, kad albāņi uzsāka bruņotu sacelšanos, šī spriedze gandrīz pārauga pilna mēroga pilsoņkarā. Situāciju izdevās stabilizēt vienīgi pēc rietumvalstu iejaukšanās. Panāktais miera līgums cita starpā paredzēja īstenot reformas, kas paplašinātu minoritāšu tiesības.

Maķedonija izteikusi vēlmi pievienoties gan Eiropas Savienībai (ES), gan NATO. 2005.gadā tā kļuva par ES kandidātvalsti, taču iestāšanās sarunas līdz šim nav uzsāktas.