Tā jau ir otra šāda veida protesta akcija pēdējās nedēļas laikā, vienlaikus pieaugot spriedzei Madrides un Rabātas attiecībās, kuru izraisījušas domstarpības par Melilju, kā arī par Seutas anklāvu - vēl vienu strīdīgu Spānijai piederošu teritoriju Ziemeļāfrikas piekrastē.
Sākot no plkst.7 (plkst.8 pēc Latvijas laika) aptuveni 20 cilvēki bloķēja Benienzaras robežšķērsošanas punktu. Demonstranti turēja plakātus, kuros nosodīts rasisms un koloniālisms, vēsta Spānijas mediji.
Sākotnēji protestētāji plānoja, ka viņu akcija ilgs līdz svētdienai, taču pēc sarunām ar Meliljas tirgotājiem viņi savus plānus mainīja, aprobežojoties tikai ar vienu dienu.
"Pēc četras stundas ilgām sarunām ir vienošanās izsludināt pārtraukumu līdz ramadāna beigām, jo tas musulmaņiem ir svētais mēnesis, laiks, kad mēs patērējam visvairāk dārzeņu, visvairāk zivju," spāņu radiostacijai "Cadena Ser" pavēstīja Meliljas tirgotāju apvienības vadītājs Jusefs Kadurs.
Līdzīgu protesta akciju Seutas un Maliljas atbrīvošanas nacionālās komitejas aktīvisti sarīkoja arī 12.augustā.
Viņi apgalvo, ka nesen spāņu policisti Meliljas un Seutas robežšķērsošanas punktos esot vairākkārt piekāvuši Marokas pilsoņus.
Vienā no gadījumiem Rabāta oficiāli apsūdzējusi Spānijas policiju par piecu marokāņu piekaušanu, kuri mēģinājuši iekļūt Meliljas anklāvā, nesot Marokas karogu.
Nākamajā pirmdienā paredzēta Spānijas iekšlietu ministra Alfredo Peresa Rubalkabas tikšanās ar viņa marokāņu kolēģi Tajebu Čerkaui, lai pārrunātu abu valstu attiecību pasliktināšanos.
Starp Rabātu un Madridi tradicionāli valdījušas labas attiecības, taču Meliljas un Seutas jautājums tajās radījis spriedzi.
Maijā, reaģējot uz Marokas valdības aicinājumu uzsākt dialogu šajā jautājumā, Madride kārtējo reizi paziņoja, ka negrasās atteikties no suverenitātes pār abiem nelielajiem anklāviem.
Viszemāko punktu abu valstu attiecības sasniedza 2002.gadā, kad Spānijas armija padzina Marokas karavīrus no strīdīgās Perhilas saliņas Vidusjūrā.
Spriedze atkal pieauga 2007.gada novembrī, kad Seutu un Melilju apmeklēja Spānijas karalis Huans Karloss un karaliene Sofija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
